E-veselībai Latvija gatavojas jau gadiem. Valdība par to vienojās pirms aptuveni desmit gadiem, un tā top jau aptuveni septiņus gadus. Projektu vajājušas dažādas problēmas, gan iepirkumu pārsūdzības, gan vēlāk tehniskas ķibeles.
Sistēmas lielais publiskais uznāciens ir plānots 1. decembrī, kad valsts pilnībā iecerējusi pāriet no papīra darbnespējas lapām uz elektroniskajām un sistēmā arī ārstiem būs jāievada elektroniskās jeb e-receptes. Tāpēc līdz 1.novembrim Veselības ministrija cerēja ar ārstiem noslēgt līgumus par e-veselības lietošanu, taču tagad ir skaidrs, ka tas neizdosies ģimenes ārstu iebilžu dēļ.
Dati vienotā sistēmā
E-veselība ir elektronisku datu uzkrāšana vienotā sistēmā. Vispirms tur iekļaus elektroniskās darbnespējas lapas un e-receptes. Pacientam darbnespējas lapa vairs nebūs pašam jānes vai jāsūta uz iestādēm, jo notiks elektroniska dokumentu aprite, un nebūs vairs nesalasāmu ārstu rokrakstu receptēs.
Ģimenes ārstu asociācijas raizējas, ka jaunā sistēma nevis atvieglos darbu, bet gan sarežģīs. Ja jautā, cik viegli vai sarežģīti ir izrakstīt elektronisku darbnespējas lapu, atskan dažādas atbildes.
"Darbnespējas lapas atvēršana standarta gadījumā ir trīs klikšķi.
Trīs peles klikšķi, kas ir informācijas sistēmā, un darbnespējas lapa tiek atvērta," teica Nacionālā veselības dienesta (NVD) e-veselības departamenta vadītājs Mārtiņš Smilga.
Ārsti jūtas neuzklausīti
"Daudz darbības. Katrs lodziņš veras vaļā, vismaz jāgaida 15-30 sekundes. Mēs pat nezinām, kā darbojas īstais portāls, cik tas prasīs laiku, bet testēšanas režīmā tas ir pie piecām minūtēm. Es varu ar roku izrakstīt 30 sekundēs," stāstīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide, kura oktobra sākumā piedalījās e-veselības demonstrēšanas pasākumā.
Ģimenes ārsti dialogā ar Veselības ministriju jūtas neuzklausīti – jau vairāk nekā pirms gada viņi ministrijai sūtījuši vēstules ar līdzīgiem iebildumiem kā šobrīd.
Pērnā gada nogalē valdība par gadu pārcēla e-veselības projekta īstenošanu, protokolā bija rakstīts, ka līdz šā gada 1.novembrim jāiesniedz valdībā informatīvais ziņojums par elektronisko darbnespējas lapu ieviešanas pilotprojekta īstenošanu, īpašu vērību pievēršot sensitīvo personas datu aizsardzības nodrošināšanai.
Tagad Latvijas Ģimenes ārstu asociācija jautā, kur ir šī pilotprojekta rezultāti.
Bažas par datu drošību
Tāpat arī ir vēl neskaidrības, kas skar pacienta datu drošību. Piemēram, kāpēc elektroniskajās receptēs ir jāievada diagnoze, kuru aptiekās, kad pacients dosies pēc zālēm, redzēs farmaceits un farmaceita asistents. Par to jautājumi joprojām ir ne tikai ģimenes ārstiem, bet arī Tiesībsarga birojam.
"Šī lieta ir vēl diskutējama, jo, piemēram, mūsu kaimiņvalstī farmaceitiem nav piekļuves šai informācijai caur elektronisko sistēmu," teica Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa.
NVD gan termiņi deg – pēc mēneša ir 1.decembris, un atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Latvija plāno uzsākt pirmo lielo e-veselības posmu – pilnībā pāriet tikai uz elektroniskajām darbnespējas lapām un sistēmā ievadīt elektroniskās receptes.
Vēlas pārejas periodu
Ģimenes ārsti vēlas pārejas periodu no 1.decembra līdz nākamā gada vidum un tā laikā testēt sistēmu pilotprojektā. Par to ģimenes ārsti plāno jaunnedēļ runāt ar veselības ministri Andu Čakšu.
Savukārt e-veselības ērtumu vai neērtumu, proti, bažas par ilgo darbnespējas lapu izrakstīšanu, 8.novembrī iecerējusi apspriest Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisija.
"Šī problēma ir jāizrunā, un, ja nav iespējams, tad, protams, tas būtu pavisam traģiski, pat traģikomiski, ka atkal tiktu atlikts e-veselības svarīga elementa – elektroniskās darbnespējas lapu aizpildīšanas process," teica Saeimas priekšsēdētājs Romualds Ražuks.
Apakškomisijas vadītājs saņēmis vēstuli no Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vēstuli, kurā ģimenes ārsti ceļ trauksmi, ka elektroniskās darbnespējas lapas izrakstīšana aizņem pārāk ilgu laiku, daudz ilgāku laiku, nekā aizpildot ar roku.
Tāpēc šis jautājums jāatrisina pirms rudens un ziemas elpceļu vīrusu sezonas, sacīja Ražuks.
Var nākties atmaksāt ERAF naudu
Tiesa, ja pārrunu rezultātā nonāks pie ieceres pārlikt e-veselības uzsākšanas termiņu, kas jau tika pārcelts par gadu, būs jāmaina ne tikai Ministru kabineta noteikumi.
Proti, bažas te varētu būt par to, ka
var nākties atmaksāt Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF) e-veselības sistēmas izmaksas – 10,2 miljonus eiro, ja projekta izvērtēšanā to atzīs par neizdevušos.
Savukārt, ja neko nemaina, tad ir divi ceļi – ģimenes ārsti slēdz vai neslēdz līgumus. Ja līgumus neslēgs, ārsti nevarēs izrakstīt, piemēram, darbnespējas lapas un nevarēs pilnvērtīgi strādāt.
