Vairāk nekā 70 gadus viņi gulējuši svešumā, gribējām, lai šajos Ziemassvētkos latviešu karavīri beidzot būtu mājās, - tā saka vīri, kuri gādājuši, lai Latvijā varētu nogādāt un pārapbedīt vairāk nekā 200 karavīrus no Latviešu leģiona 19.divīzijas, kuri Otrā pasaules kara gados krita Krievijā.
22.decembra vakarā Teherovas robežkontroles punktā Krievijas - Latvijas robežu šķērsoja trīs mikroautobusi ar meklēšanas vienības “Leģenda” karogu. Robežsargi un muitnieki bija pretimnākoši: dokumentus braucējiem pārbaudīja ārpus rindas, jo viņi veda īpašu kravu – 1944.gada pavasarī Austrumu frontē kritušos latviešu karavīrus, kuri karoja Vācijas armijas rindās.
Pēc 75 gadiem mājās dzimtenē atgriezušies 236 leģionāri - uz kastēm ar pīšļiem lasāmi vārdi Andrejs, Pēteris, Kārlis, Edgars... Kad aizgāja karot, viņiem bija tikai 25 gadi.
“Visi šie karavīri pārsvarā ir no Voronkovas kapsētas Veļikajas upes frontes sektorā, kur atradās latviešu divīzija. Tur bija liela latviešu karavīru kapsēta izveidota Otrā pasaules kara laikā,” pastāstīja meklēšanas vienības “Leģenda” vadītājs Tālis Ešmits.
2013.gada vasarā uz Pleskavas apgabalu devās liela ekspedīcija - brīvprātīgie no militāro arheologu vienības ”Leģenda”. Viņiem palīdzēja Krievijas meklēšanas vienība “Kara memoriāls” un Vācijas pārstāvji.
“Brāļu kapu komiteja deleģēja – aizbrauciet. paskatieties, ko ar tiem kapiem var izdarīt, var pacelt vai nevar. Secinājām, ka var pacelt, [kaut] mums neviens neticēja, ka mēs kaut ko tādu varēsim izdarīt, jo tas ir purvs,” atcerējās vienības “Leģenda” biedrs Viktors Duks.
“Karstākajā mēnesī, kad bija jābūt sausam, secinājām, ka tur ūdens, kalmes aug. Atradām tās līnijas un pa līnijām gājām un cēlām ārā tos karavīrus. Lielākā problēma, ka mums vajadzēja atrast kaut vienu žetonu, identifikācijas zīmi ... Pirms tam jau marodieri bija izpostījuši kapavietas,” stāstīja Duks.
Žetonus atrada, pateicoties krievu kolēģiem, un tad varēja šos karavīrus identificēt.
Kapa vietu izpēte, ekshumācija un oficiālo procedūru kārtošana, lai pīšļus varētu nogādāt Latvijā, ilga vairāk nekā trīs gadus.
“Mēs šo dienu gaidījām ļoti ilgi. Foršas sajūtas... Tas ir dziļi personīgi. Gribējām līdz Ziemassvētkiem izdarīt,” atzina Duks.
Tagad viņi vairs nebūs bezvēsts pazudušie. Tikai neliela daļa no apzinātajiem radiniekiem zinājusi, kas ar karavīru noticis. Šis gadījums ir unikāls arī tādēļ, ka izdevās noskaidrot visu 236 karavīru vārdus.
“To praktiski veica vācu puse, jo visi šie materiāli ir Vācijas kara arhīvos,” paskaidroja biedrības ”Brāļu kapu komiteja” vadītājs Arnis Āboltiņš.
“Tas process ilga līdz šī gada maijam, kad vācu puse paziņoja, kuri karavīri ir identificēti. Un viņi atzina tos kā Latvijas pusei piekrītošus, un uz Krievijas – Latvijas līguma pamata mēs varējām izteikt vēlmi, ka vēlamies šos pārapbedīt Latvijā,” stāstīja Āboltiņš.
Karavīrus pārapbedīs latviešu leģiona Brāļu kapos Lestenē. Kad tas notiks, nav zināms.
“Leģendas“ vīri ar kritušo karavīru meklēšanu nodarbojas brīvajā laikā. Viņus atbalsta biedrība “Brāļu kapu komiteja”, kurai finansējumu piešķir Aizsardzības ministrija.
“Ir mazās kapsētiņas, kuras ir zudušas, to vairs nav. Tās nevar atrast, grūti atrast,” pastāstīja Ešmits, atklājot, ka nākamgad ir plāni meklēt vēl vienu kaspētu.
Kā saka meklētāji, latviešu karavīriem ir jāatdusas dzimtenē, vienalga, kurā pusē viņi karojuši, un jāpārved arī tie kritušie, kuri karojuši Sarkanās armijas rindās.
