Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons Latvijas Radio programmai “Pēcpusdiena” sacīja, ka par rezerves karavīru var kļūt, apmeklējot 120 dienu garu mācību kursu. Piedaloties šajās apmācībās, ar viņu tiek slēgts līgums, ka viņš ik pēc noteikta laika ieradīsies uz pārbaudēm. Taču mācību laikā viņam būs atalgojums.
Garisons paskaidroja, ka galvenā mērķauditorija šajā programmā ir studenti un jaunieši, kas neiestājas augstskolā.
Vērdiņš atzina, ka Latvijā patiešām ir par maz cilvēku, kuri apdraudējuma gadījumā būtu gatavi un apmācīti darboties kara apstākļos. Patlaban mazāk kā 1% jeb 20 000 cilvēki no visiem Latvijas iedzīvotājiem apdraudējuma gadījumā ir pienākums aizstāvēt valsti un mobilizēties. Taču šādu cilvēku vajag trīs līdz četras reizes vairāk.
Tomēr Vērdiņš vērsa uzmanību uz to, lai programma nebūtu tikai tāda, kur cilvēki par rezerves karavīriem kļūst “uz papīra”. Proti, ir jautājums, ko viņi šajās mācības apgūst un vai tie būs gatavi darboties spraigos, reālos apstākļos.
Vēl viens jautājums ir tas, kā to paskaidrot zemessargiem, kuri par savu naudu piedalās apmācībās.