Aktuāli

Valsts policijas pārstāve Vineta Mistre par Ziemassvētku reidiem

Aktuāli

Komentārs. Uģis Lībietis par ASV sankcijām pret Krieviju un Vašingtonas lomu Sīrijā

Pierobežā Latvijas sabiedriskos medijus neskatās un neklausās dažādu iemeslu dēļ

Pierobežā Latvijas sabiedriskos medijus neskatās un neklausās dažādu iemeslu dēļ

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Saeimas deputāti šā gada maijā vairāku Latgales novadu apmeklējuma laikā pārliecinājās, ka pierobežā televīzijas un radio signāls ir nevienmērīgs, turklāt dažviet ir problēmas arī ar mobilo sakaru un interneta pārklājumu. Tikmēr Istras pagasta iedzīvotāji min dažādus citus iemelus, kāpēc Latvijas sabiedriskos medijus pierobežā neskatās un neklausās.

Istra ir viens no tālākajiem Ludzas novada pagastiem. Līdz novada centram ir vairāk nekā pussimts kilometru. Turpat ir Krievijas un Baltkrievijas robeža. Pagasta centrā - Vecslabadas ciematā - satiktie cilvēki stāsta, ka tur gan Latvijas Televīziju, gan Latvijas Radio ir iespējams redzēt un dzirdēt, taču daudziem neesot naudas, par ko  nopirkt dekoderu, kas nepieciešams, lai varētu redzēt Latvijas sabiedrisko televīziju.

Tāpēc cilvēki dod priekšroku bezmaksas Krievijas un Baltkrievijas translētajām programmām, tomēr pagastā ir arī tādi iedzīvotāji, kas skatās Latvijas Televīziju un klausās Latvijas Radio.

Ciemata nomalē dzīvojušajai Jeļenai Gaidukovai rit jau 81. gads.  Vecslabadā viņa ir ienākusi no Krāslavas puses. Pēc vidusskolas beigšanas atbraukusi strādāt spirta brūzī, apprecējusies un tur arī palikusi. Labi runā latgaliski, latviešu un krievu valodā.

Jeļenas mājā ir vecais televizors, un televīzijas signāla uztveršanai ir iegādāts dekoders. Sirmgalve uzsver, ka tie, kuri vēlas zināt, kas notiek valstī, var atrast iespēju skatīties Latvijas TV kanālus un uztvert radio. Jeļena uzsver, ka ne Krievijas, ne Baltkrievijas televīziju, ko Istras pagastā pārsvarā skatās vietējie iedzīvotāji, pati neskatās.

Turpat Istrā dzīvo arī Jeļenas Gaidukovas meita Inese. Viņas trīs bērni pabeiguši augstskolu un atraduši darbu tepat Latvijā: "[Mēdzam] skatīties tikai Latvijas raidījumus, bērni skatās līdzi un iemācās pilnīgi latviešu valodu. Man ir trīs bērni, un viņi latviešu valodu apguva ar televīzijas starpniecību. Man mazākā meita ir dzimusi 1990. gadā. Vēl pirms iešanas skolā viņa jau saprata latviešu valodu. Tad vēl gāja subtitri. Krievu valodā lasīja subtitrus un latviešu valodā arī dzirdēja un visu saprata," stāstīja Inese.

Viņa arī atzīst, ka Istras pagastā lielākoties dzīvo krievvalodīgie cilvēki un, ja jauniešiem vēl ir interese -  un kā rāda dzīve – arī vajadzība apgūt valodu, tad gados vecāki cilvēki neuzskata to par nepieciešamu.

Vecmammas Jeļenas Gaidukovas mazdēls Aleksandrs ir dzimis Istrā. Pēc augstskolas beigšanas viņš  dzīvo Vecslabadā un ieņem pagasta pārvaldnieka amatu: "Istras pagastā Latvijas Televīzija, virszemes  digitālā ir pieejama tiem, kas vēlas skatīties; cik es zinu, cilvēkiem problēmu nav. Es pats skatos, un man ar signālu viss ir kārtībā. Bija izskanējis, ka citos novados un pagastos vispār televīziju var tikai no Baltkrievijas skatīties. Pie mums viss kārtībā. Kvalitāte normāla, antenai, protams, ir jābūt ar pastiprinātāju, mēs tomēr diezgan tālu esam no Rēzeknes. Ar radiostacijām arī. Es vairāk radio klausos, mašīnā braucot. Latvijas Radio 2 , Latvijas Radio 4. Tie, kas vēlas, tie skatās. Tas atkarīgs no televīzijas raidījumu satura, vai cilvēkam ir interesanti klausīties un skatīties".

Jautāts par problēmām ar apraidi, pagasta pārvaldnieks stāsta, ka neskaidrības ir bijušas agrāk, kad tika ieviesta digitālā televīzija:

"Bija nepieciešams iegadāties dekoderus, es domāju, ka tie, kuri skatās, tie jau iegādājās. Ja cilvēks pērk jauno televizoru, tad dekoders tur jau ir iebūvēts." 

Savukārt Istras pagasta bibliotekāre Jeļena Kreminska stāsta, ka liela daļa vietējo cilvēku  dažādu iemeslu dēļ vairāk skatās vai nu Krievijas, vai Baltkrievijas televīzijas raidījumus. Lielākoties tas saistīts ar latviešu valodas nezināšanu vai arī programmu satura kvalitāti: "Mēs te dzīvojam vairāk nekā 25 gadus. Pie mums ir lielais šķīvis, un mums ir ļoti daudz programmu. Vairāk, protams, mēs skatāmies Krievijas televīziju, man ļoti patīk šovi, patīk filmas. NTV skatāmies, Pirmo kanālu, Krieviju skatāmies. Taču skatos arī TV3  un Latvijas ziņas gan krievu, gan latviešu valodā, taču vairāk Krievijas televīzijas piedāvātās izklaides programmas - pēc darba gribas atpūsties.”

Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) uzsver, ka darbs pie Latvijas sabiedrisko mediju apraides uzlabošanas Latgalē tiks uzsākts nākamgad. Valsts piešķirtā finansējuma ietvaros plānots palielināt Latvijas Radio raidītāju jaudu Daugavpilī, Mālē, Piedrujā, kā arī Dagdā un Viļakā. Uzlabojumi tiks veikti arī Latvijas sabiedriskās televīzijas uztveršanā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti