Solījumi ierobežot amatpersonu ieradumu glabāt lielas summas skaidrā naudā sekoja drīz pēc tam, kad šai problēmai, analizējot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieku un vēlāk arī Saeimas deputātu deklarācijas, uzmanību pievērsa Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Nu Finanšu ministrija spērusi pirmo praktisko soli, virzot saskaņošanai likumprojektu, kurā piedāvāts skaidras naudas uzkrājumiem noteikt limitu – 20 minimālās mēnešalgas.
Šobrīd tas būtu aptuveni septiņi tūkstoši eiro. Un tā ir divreiz mazāka summa, par kādu diskutēja iepriekš.
“Mērķis šai normai izriet no tā, ka skaidras naudas apjomu un legalitāti ir pārbaudīt krietni grūtāk un arī izsekot tai naudai [grūtāk] nekā kredītiestādēs. Lai nodrošinātu to, ka valsts amatpersonu uzticamība un pārraudzība ir augstākā līmenī, šī norma ir izstrādāta un sākotnēji piedāvāta publiskai izvērtēšanai arī citām ministrijām,” skaidro FM valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins.
Daudzām amatpersonām, tostarp arī daļai Saeimas deputātu, tas nozīmētu būtiskus ierobežojumus.
Piemēram, Jānis Klaužs (Zaļo un zemnieku savienība) skaidrā naudā glabā pat 67 tūkstošus eiro, bet Andrejs Elksniņš (“Saskaņa”) – 45 tūkstošus eiro. Viņi jau iepriekš iecerētos stingrākus skaidras naudas glabāšanas noteikumus vērtēja kritiski.
Tādēļ paredzams, ka Saeimā Finanšu ministrijas piedāvājumu ne visi uzņems atbalstoši, un pagaidām pāragri spriest, ar ko šīs diskusijas varētu beigties. Taču, ja notiks, kā iecerējusi Finanšu ministrija, likumdošanas izmaiņas vajadzētu pieņemt jau līdz šī gada beigām.
Tikmēr Tieslietu ministrija gatavo priekšlikumus, kas ietekmēs ne tikai amatpersonas.
“Notāram, ja būs darījums, sākot no 15 tūkstošiem eiro, tad būs jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam. Un tur ir vesela virkne vēl citu priekšlikumu, kas skar privātos testamentus,” iecerēto ieskicē tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība).
Piemēram, ja aizdevumi vai vienošanās par uzturlīdzekļiem un vekseļiem skaidrā naudā pārsniegs 3000 eiro, notariāla forma šiem darījumiem varētu būt obligāta. Par šiem priekšlikumiem diskusijas un normatīvo aktu izmaiņas būtu jāveic līdz nākamā gada pavasarim.
