Šobrīd mežacūku blīvums ir lielākais gada griezumā, jo sadzimuši jaunie sivēni. Pēc Valsts meža dienesta statistikas, mēnesī valstī nomedī vidēji 100 mežacūkas. Oficiāli ļauts medīt visas mežacūkas.
Mednieki šobrīd gan vairās šaut cūku mātes, jo tas esot pretrunā ar mednieku ētiku. „Ja man kā medniekam ir jāizvēlas, vai tas sivēns mirst no mēra diezgan ātri un viegli, vai viņš nedēļām mokās, kamēr mirst no bada nāves, tad es saku, ka es šobrīd izvēlos, lai tad viņš mirst no mēra. Man šobrīd neceļas roka sivēnmāti nomedīt. Šobrīd ir jāmedī, cik spēj, bet rudenī, ziemā, lai cik tas kādam skarbi neizklausītos, ir jāšauj sivēnu mātes, lai nākamgad tas pieaugums nebūtu,” saka Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis.
„Jāmedī ne vairs izlases medību veidā. Saudzēt mātes? Par to vairs nebūtu jādomā. Par ētiku vajadzēja domāt, kad mežacūku piebarošana notika ziemas apstākļos,” tiešs ir Valsts mežizstrādes institūta “Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš.
Lauksaimnieki nereti saka - mednieki saudzē un nevēlas medīt mežacūkas. Medību saimniecībām mežacūkas ir galvenais dzīvnieks. Ir mednieki, kas uzskata, ka, šobrīd izšaujot cūkas, vēlāk viņiem nebūšot mežā ko darīt.
Ozoliņš stāsta - šāds viedoklis jūtams Daugavas kreisajā krastā un Kurzemē, kur Āfrikas cūku mēra vēl nav, taču tas ir blakus Lietuvā. „Uzmanība jāvērš tieši uz tiem reģioniem, jo tur, kur mēris jau ir konstatēts, tur jau gan medīšana notiek. Arī biodrošības pasākumi ir intensīvāki un stingrāk tiek uzraudzītas mājas cūkas. (..) Neticība un paļaušanās, ka tā slimība neatnāks, šobrīd ir visbīstamākā. Nav pamata cerēt un būt naiviem, ka mēris apstāsies,” saka Ozoliņš.
„Tādu mednieku, kas domā, ka nevajag [izšaut cūkas] un ka jāsaudzē, kļūst ar katru dienu mazāk,” piebilst Baumanis. „Pa kādam vēl ir, bet tādu nav vairums. Lielākā daļa ir apjēguši, ka ziepes ir krietni lielākas, nekā mēs bijām patiesībā iedomājušies, un ka ir jāmedī,” viņš norāda.
Mednieki, iespējams, medītu vairāk. Bet medības ir dārgs pasākums un vairākas reizes nedēļā uz tām neaizbrauksi - saka Baumanis. Viņam viens brauciens izmaksājot 40 eiro. Turklāt no trim pēdējām medībām atgriezies tukšā.
„Pats biju medībās, kur ziemas kvieši man ir līdz krūtīm. Kad meža cūku bars ienāk, dažos brīžos lielajai cūkai virs kviešiem parādās ausis un citu neko tur neredz. Šādā situācijā medniekam izšaut faktiski nav iespējams. Mednieks var šaut tikai pa skaidri redzamu mērķi, kad saprotams, kas tur ir, var notēmēt,” skaidro mednieks.
Mēra skartajos rajonos nomedītajām cūkām jātaisa analīzes, kas ilgst vairākas dienas. Kamēr rezultāti nav zināmi, mežacūka nesadalīta jātur dzesētavā. Bet, kamēr saldētava pilna, tikmēr mednieks nevar doties jaunās medībās, jo nav kur mežacūku uzglabāt. Pērn „Latvijas Valsts meži” ziedoja vienu miljonu eiro dzesētavu iegādei medību kolektīviem. Šo iespēju izmantoja 102 pašvaldības un iegādātas 639 saldētavas.
„Mednieki ir tikpat liela riska zona, varbūt pat vairāk, jo viņu ir vairāk nekā cūku audzētāju. Cūkaudzētājiem tiek piešķirts finansējums biodrošības uzlabošanai cūku fermās. Es domāju, ka tādu pašu finansējumu varētu piešķirt arī medniekiem, lai viņi savās mednieku mājās, medījuma apstrādes vietās varētu šīs biodrošības prasības ievērot,” norāda Baumanis.
„Paši cūkaudzētāji nav ne pirkstu kustinājuši, lai kaut kā veicinātu, ka cūkas tiek medītas un lai mednieki varētu vairāk medīt. Viņi tikai pieprasa, ka viņiem vajag kompensācijas un subsīdijas,” dusmojas mednieks.
„Biodrošība lauksaimniekiem arī ir dārgs prieks. Bez tāda valstiska atbalsta gan medniekiem, gan lauksaimniekiem vispār nebūtu iespējams tikt galā ar šo problēmu,” atzīst Ozoliņš. „Beigtos ar to, ka nodarbe būtu jāpārtrauc abām pusēm. Ir jāmeklē visi līdzekļi, lai atbalstītu, bet pie viena ir jāpatur prātā, ka šobrīd ir jāizšķiras par prioritātēm. Ja prioritāte ir lauksaimniecība no pragmatiskā viedokļa, tad medniekiem vajadzētu būtu drusku saprotošākiem,” klāsta Ozoliņš.
Viedokli, ka cīņā ar Āfrikas cūku mēri ir jāiznīcina mežacūkas, aizstāvēja arī Latvijas Cūkkopju asociācija.
Jau ziņots, ka kopš 2014.gada jūnija Āfrikas cūku mēris Latvijā ir konstatēts vairāk nekā 540 mežacūkām. Mājas cūkām mēris pēdējo reizi konstatēts šogad 6.jūlijā.
Āfrikas cūku mēris ir bīstama, ļoti lipīga vīrusa izraisīta saslimšana cūku dzimtas dzīvniekiem. Dzīvnieku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks, tādēļ šīs slimības uzliesmojums dzīvnieku turētājiem rada lielus ekonomiskos zaudējumus.
Āfrikas cūku mēris nav bīstams cilvēkiem.
