Piketu organizē dzīvnieku tiesību aizstāvju organizācija „Dzīvnieku brīvība”.
Pie cirka ieeja pulcējās dažāda vecuma cilvēki, arī ģimenes ar bērniem, daži protesta dalībnieki ieradās arī kopā ar saviem suņiem, informēja Latvijas Radio korespondente Sintija Ambote.
Akcijas dalībniekiem ir plakāti ar uzrakstiem „Zilonis Tevi liek mierā, liec mierā ziloni!”, „Labrīt, sirdsapziņa!”, „Zaļā gaisma vardarbībai” un citiem.
Tieši sestdien Rīgas cirkā notiek izrāde ar ziloņu šovu. Iepriekš „Dzīvnieku brīvība” izplatīja paziņojumu, ka Rīgas cirkā strādā ziloņu dresētājs Larss Hošlers, kas atlaists no citiem Eiropas cirkiem par nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem.
Rīgas cirks apsūdzības noliedza, norādot, ka tiek ievērotas visas dzīvnieku labturības konvencijas prasības.
“Gadījums ar Holšera ziloņiem paver priekškaru uz to dzīvnieku cirka pasaules daļu, kuru skatītājs neredz un bieži vien arī nevēlas redzēt - uz daļu, kur valda ciešanas, sāpes un vientulība,” saka nodibinājuma “Dzīvnieku drauga fonds” pārstāve Laura Karnīte.
“Pat tad, ja neviens dresētājs nekur pasaulē vairs nepielietotu spēku, lai iemācītu dzīvniekiem trikus, savvaļas dzīvnieku cirks bez ciešanām tikpat nebūtu iespējams, jo dzīvniekiem tāpat būtu jādzīvo šauros krātiņos, pieķēdētiem, bez iespējas izkustēties, tos nepārtraukti pārvadātu no vienas arēnas uz otru, tie būtu šķirti no saviem sugas brāļiem, bez iespējas dzīvot dabisku dzīvi. Tāpēc savvaļas dzīvnieku izmantošana cirkā ir jāaizliedz,” uzsver Karnīte.
Dzīvnieku aizstāvji norāda, ka Holšera lieta ir tikai viens no daudzajiem piemēriem, kas apliecina dzīvnieku cirka nežēlību.
“Rīgas cirka un PVD situācijas vērtējums ir virspusējs un piemēro šauri birokrātisku likuma normu interpretāciju, kas ir pretēja Dzīvnieku aizsardzības likuma garam un rada kaitējumu dzīvniekiem,” uzskata organizācijas “Dzīvnieku brīvība” valdes loceklis Aivars Andersons.
“Ņemot vērā ziloņu veselības stāvokli un turēšanas apstākļus cirka telpās, apgalvojumi par apstākļu piemērotību ir absurdi un pretrunā gan ar zinātnes atziņām par dzīvnieku vajadzībām, gan veselo saprātu,” norāda Andersons.
Nostāju par cirka apstākļu principiālu nesavietojamību ar savvaļas dzīvnieku labturību vienbalsīgi pauž gan pasaulē lielākās dzīvnieku aizsardzības organizācijas, piemēram, “World Society for the Protection of Animals” (WSPA), “Royal Society for the Prevention of Cruelty to Animals” (RSCPA), “Eurogroup for Animals”, “The Born Free Foundation”, “Animal Defenders International”, “The Humane Society”, “People of the Ethical Treatment of Animals” (PETA), gan daudzi dzīvnieku veselības un uzvedības speciālisti un veterinārārsti visā pasaulē.
Dzīvnieku aizsardzības organizācijas aicina mainīt situāciju ar dzīvnieku cirku, par mērķi izvirzot Latvijas pievienošanos to valstu pulkam, kurās dzīvnieku izmantošana ir palikusi pagātnē. Daudzās valstīs ir aizliegts cirkā izmantot visas savvaļas dzīvnieku sugas, piemēram, Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Austrijā, Nīderlandē, Slovēnijā, Horvātijā, Izraēlā, Bolīvijā, Peru, Grieķijā, Kiprā, Singapūrā, Paragvajā, Kolumbijā, Ekvadorā un Kostarikā. Savukārt citās valstīs līdzīgi aizliegumi pastāv atsevišķos reģionos un pilsētās, piemēram, ASV, Kanādā, Meksikā, Čīlē, Brazīlijā, Argentīnā, Austrālijā, Spānijā un Īrijā.
Pārbaudi Rīgas cirkā par dzīvnieku turēšanas apstākļiem ir veicis Pārtikas un veterinārais dienests.
Pēc dienesta speciālistu domām bažām neesot pamata - ar dzīvniekiem saistītā dokumentācija ir atbilstoša. Tika izvērtēts arī viņu stāvoklis un konstatēts, ka dzīvnieki ir mierīgi, viņu uzvedība – adekvāta. Dzīvniekiem neesot bijis arī brūču, skrambu un nobrāzumu, kas varētu liecināt par nepareizu turēšanu, aprūpi, cietsirdīgu vai nolaidīgu attieksmi.
Filozofs Artis Svece, kura pētījumu lauks ir arī cilvēka un dzīvnieka attiecības, iepriekš intervijā Latvijas Radio atzina, ka nepatika pret dzīvnieku izmantošanu cirkā pēdējās desmitgadēs izplatās visā Rietumu pasaulē.
Nav runa tikai par to, kā izturas, dzīvnieku trenējot, bet arī kāpēc to dara, uzsvēra filozofs. 19.gadsimtā to varēja saprast – cilvēki vēlējās paskatīties uz neredzētiem dzīvniekiem, bet tagad īsti nevar novērtēt, kāpēc vēl saglabājas šī tradīcija.
