Paredzams, ka tuvākajos gados šādu aproču skaits varētu pieaugt līdz aptuveni 200 gadā. Ar elektroniskajām aprocēm iecerēts gan veicināt likumpārkāpēju resocializāciju, gan arī būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus.
Pieteikšanās elektroniskās uzraudzības sistēmai ir brīvprātīga, un tajā saņemti 79 ieslodzīto iesniegumi. Tomēr pēc tam, kad viņi iepazīstināti ar sistēmas nosacījumiem un disciplīnas režīmu, 18 ieslodzītie atteikušies no tās.
To, vai piešķirt ieslodzītajiem iespēju šādā veidā izciest sodu, nosaka tiesa. Augustā tiesa skatīja deviņas šādas lietas, un piecos gadījumos atbalstīja šo ieceri, četros – noraidīja. Vēl 25 ieslodzītos šajā sistēmā iecerēts iekļaut septembrī.
Probācijas dienestā uzsvēra, ka ļoti rūpīgi izvērtē, kuriem no ieslodzītajiem dot šādu iespēju: vērtē gan iepriekšējo uzvedību, gan labos nodomus pašlaik. Cilvēkam arī jābūt gatavam ārstēt atkarības un jābūt pierādījumiem, ka viņš spēj nodrošināt sev iztiku.
Elektroniskā sistēma ietver aprocei līdzīgu ietaisi, ko novieto ap kāju, un raidītāju, kas fiksē cilvēka atrašanās vietu. Tādējādi tiek fiksēts cilvēka dienas režīms. Savukārt ikviens pārkāpums tiek nekavējoties reģistrēts, arī tas, ja mēģina nelikumīgi noņemt ierīci. Sistēma pieļauj divus brīdinājumus, un pēc otrā notiesātajam jāatgriežas ieslodzījumā.
Katru nedēļu notiesātajiem tiek veidots jauns ikdienas režīma grafiks, kur paredzēti gan laiki, kad viņam obligāti jāuzturas mājās, gan obligāti jādodas ārā, piemēram, uz probācijas dienestu, gan arī kad brīvprātīgi ļauts iziet no mājas.
Probācijas dienestā arī norāda, ka šī nav kontroles programma, lai veicinātu sabiedrības drošību, bet gan resocializācija cilvēkiem, kuri gatavi paātrinātā veidā atgriezties sabiedrībā. Tie ir cilvēki, kas brīvprātīgi pieteikušies programmai un uzņemas saistības nēsāt ierīci. Bet to nav paredzēts piemērot cilvēkiem, kas varētu būt bīstami un kuriem vajadzīga pastiprināta kontrole.
Turklāt valstij šī sistēma izmaksā lētāk, nekā ieslodzītā uzturēšana cietumā, jo viena diena ieslodzījumā izmaksā 21 eiro, bet elektroniskā uzraudzība 4-8 eiro dienā.
No valsts interešu viedokļa, ne mazāk būtisks apsvērums ir arī izmaksu ietaupījums, jo elektroniskās uzraudzības izmaksas ir krietni zemākas, nekā ieslodzījumam, jo viena diena ieslodzījumā maksā 21 eiro, bet elektroniskā uzraudzība 4-8 eiro.
Probācijas dienests: Aproce nav maģisks rīks
Tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri cer, ka elektroniskās aproces kalpos kā uzraudzības līdzeklis, piemēram, lai uzraudzītu dzimumnoziedznieku ikdienas gaitas, gan nāksies vilties, jo elektroniskās aproces nav iecerētas kā represīvs soda un kontroles līdzeklis, bet gan brīvprātīga iespēja ātrāk pamest ieslodzījuma vietu un neatkārtot noziegumus.
Valsts aprobācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs uzsvēra, ka elektroniskās uzraudzības programma nav nekāds maģisks rīks, kas kontrolēs likuma pārkāpējus, bet gan palīginstruments, lai palīdzētu viņiem pilnvērtīgi atgriezties sabiedrībā.
“Vispirms ir jāsaprot, ka elektroniskā uzraudzība nav nekāds maģisks rīks, kas atturēs personu no recidīva. Tas ir tikai tehnisks palīgs, kas mums palīdz efektīvi nodrošināt noteiktu lietu kontroli,” sacīja Probācijas dienesta vadītājs.
“Otra būtiska lieta – arī citās valstīs veikti pētījumi pierāda, ka ja mēs piemērojam elektronisko uzraudzību tikai vienu pašu, nekombinējot to ar citiem probācijas pasākumiem, kas ir sociālais atbalsts, specializētās programmas, sūtīšana pie dažāda veida speciālistiem, psihoterapeitiem, un tādu saturisku darbu, tādā gadījumā tas recidīvu nesamazina,” norādīja Papsujevičs.
Valsts aprobācijas dienesta vadītājs uzsvēra, ka programma ir pilnīgi brīvprātīga, un, lai tajā varētu piedalīties, ieslodzītajam ir jāatbilst vairākiem kritērijiem.
“Pamatlieta viena ir – elektroniskajai uzraudzībai ir jāpiekrīt pašam notiesātajam, tātad, tas nav piespiedu līdzeklis, kas tiek uzlikts pret viņa gribu. Elektroniskās uzraudzības piemērošana ir iespējama notiesātā dzīvesvietā, un šeit mēs skatāmies uz divām lietām – pirmā lieta, vai tas ir tehniski iespējams, vai tur ir elektrība un mobilo sakaru pārklājums. Otra lieta ir, protams, mājinieku attieksme – ja mājinieki tajā dzīvesvietā nevēlēsies, tas ir ļoti būtisks kritērijs, lai elektroniskā uzraudzība netiktu piemērota,” norādīja Papsujevičs.
Lielākais recidīva risks – pirmās 200 dienas
Melna, aprocei līdzīga iekārta, kas tiek aplikta notiesātajam ap kāju. Raidītājs, kas jāuzstāda nosacīti atbrīvotā cilvēka dzīvesvietā. Programma, kurā ar saņemto signālu palīdzību probācijas dienests uzrauga, vai notiesātais ievēro stingri noteikto dienas grafiku. Tās ir trīs tehniskās komponentes elektroniskajai uzraudzībai. Ik nedēļu notiesātajam sastāda jaunu grafiku - kuros laikos obligāti jāatrodas mājās, kad obligāti jādodas uz probācijas vai sociālo dienestu un kad drīkst aiziet, piemēram, līdz veikalam, pie ārsta vai uz darbu, ja tāds ir. Grafiku pārkāpt nav notiesātā interesēs.
“Par šo pārkāpumu klients saņems brīdinājumu. Atkārtota brīdinājuma saņemšanas gadījumā mēs vērsīsimies tiesā un lūgsim tiesu izpildīt [cietumā] neizciesto soda daļu, no kuras viņš tika atbrīvots. Reakcija ir ļoti skarba patiesībā. Risks, ar ko riskē dotais cilvēks ir pārāk liels – atgriezties ieslodzījuma vietā,” skaidroja Papsujevičs.
Pētījums parādījis, ka lielākais risks atkārtot noziegumu ir pirmajās 200 dienās pēc cietuma pamešanas.
“Ja mēs šajās 200 dienās spējam palīdzēt viņam sabalansēt disciplīnu un palīdzam viņam ar kontroli, ar zvaniem, ar tikšanās reizēm, sniedzam vajadzīgo atbalstu, lai cilvēks risinātu savas problēmas, tad tas ir ļoti labs signāls, ka šie cilvēki varētu recidivēt mazāk. Elektroniskā uzraudzība nodrošina iespēju pakāpeniski cilvēku atgriezt sabiedrībā,” uzskata Probācijas dienesta vadītājs.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ( Nacionālā apvienība) arī prognozē, ka dalība elektroniskās uzraudzības programmā motivēs tās dalībniekus kļūt disciplinētiem, jo interese un atbilstoši ar konkurence par vietām programmā ir ļoti augsta.
“Gan mēs redzam, gan arī šie iespējamie, potenciālie aproču nēsātāji redz, ka pretendentu skaits uz aprocēm ir milzīgs. Līdz ar to viņu pašu interesēs ir šo aproces nēsāšanas laiku ievērot disciplīnu un ievērot visu to režīmu, kāds viņam ir noteikts,” pauda ministrs.
Elektroniskā uzraudzība Latvijā netiek ieviesta konkrētai noziedzīgu nodarījumu pastrādājušai personu grupai, un tā būs pieejama jebkuram notiesātajam, bet ar nosacījumu, ka soda izciešanas laikā ir izciesta minimālā soda daļa, un ka soda izciešanas laikā jau ir sasniegti noteikti resocializācijas rezultāti.
