Pēc visiem šīsnedēļas NATO apliecinājumiem diez vai Krievija būtu gatava vērsties pret Baltijas valstīm kopumā vai Latviju vienu, norāda pētnieks. Taču jautājums ir par to, kādas informatīvas aktivitātes Krievija turpmāk izvērsīs attiecībā pret Baltijas valstīm, īpaši Latviju, kas ir nākamā pusgada Eiropas Savienības prezidējošā dalībvalsts.
„Krievija noteikti arvien vairāk izspēlēs cilvēktiesību kārti, kas viņu izpratnē tāds vienpusējs rīks: mēs varam neievērot un mums ar cilvēktiesībām viss ir kārtībā, bet jūs gan esat tie, kas nepārtraukti pārkāpjat starptautiskās saistības un tiesības,” sacīja Gulbis.
„Tā nav atklāta karadarbība, pret ko NATO vai citas valstis varētu vērsties. Tas ir tas, ko mēs saucam par hibrīdkaru. Un arī mums tam ir jābūt gataviem. Viena no hibrīdkara pirmajām fāzēm ir aktīvi izvērsta informatīvā kampaņa jeb, kā mēs to saucam, informācijas karš pret kādu trešo valsti,” skaidroja pētnieks.
Informācijas kara fāze tiek izvērsta ne tikai pret Latviju, bet arī abām pārējām Baltija valstīm un Austrumu partnerības dalībniekiem – Moldovu, Gruziju, Azerbaidžānu, atsaucoties uz pētījumiem, norāda Gulbis.
„Vai mēs esam gatavi izvirzīt jaunas politikas un atbalstīt arī budžeta ietvaros.
Nevis tieši militārās tehnikas iegādi, bet cik ļoti mēs esam gatavi stiprināt savu mediju kapacitāti, savu informatīvo telpu, lai sniegtu visaptverošu un visu sabiedrību uzrunājošu vēstījumu.
Šeit ir arī stāsts par vēstījumu, cik tas ir skaidrs, ko valdība un politiķi gatavi sabiedrībai dot – vai mēs esam droši, pasargāti un kā varam cīnīties pret Krievijas propagandas metodēm,” norādīja pētnieks.
