Pēc viņa teiktā, viedokļi par svētdien, 5.jūlijā, gaidāmo referendumu saistībā ar aizdevēju prasībām, kas paredz stingrākus taupības pasākumus un nodokļu celšanu, patlaban ir atšķirīgi. Vieni lēš, ka grieķi atbalstīs aizdevēju prasības, citi domā pretēji.
Arī aptaujas rāda ļoti līdzīgu atbalstītāju un pretinieku īpatsvaru. Tiesa, atbalstītāju nometne varētu pieaugt, jo grieķi izjūt virkni problēmu, piemēram, ar naudas izņemšanu no bankomātiem, un nevēlas ar to saskarties nākotnē. Atbalstot kreditoru prasības, grieķi parādītu savu labo gribu un atrisinātu steidzamākās problēmas, teica pētnieks.
Savukārt, ja grieķi referendumā teiks "nē" aizdevēju prasībām, tad Grieķijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) nebūs.
Taču valstī trūks naudas un tas savukārt var piespiest grieķu valdību ieviest pseidovalūtu, lai samaksātu algas, pensijas. Tas jau būtu pretrunā ar eirozonas nosacījumumiem un varētu sekot rīcība no Eiropas Centrālās bankas.
Pilsoniskās aprindas gan apsveikušas Grieķijas valdības lēmumu par referendumu, jo uzskata, ka šādi jautājumi ir jāizlemj tautai. "Bet šis bija ļoti īss laiks, lai cilvēki varētu izvērtēt referenduma sekas," sprieda Austers un noteica, ka nav prātīgi iniciēt referendumu tik īsā laika posmā.
"Viss, kas Grieķijā noticis pusgada laikā, tās ir šausmas," atzina pētnieks, norādot, ka valsts jau bija nostājusies uz stabilitātes ceļa, taču viss mainījies pēc "Siriza" uzvaras vēlēšanās un nākšanas pie varas.
Pētnieks arī atzīmēja, ka Grieķijas vienošanās ar aizdevējiem bijusi ļoti tuva un šobrīd daudziem nav skaidrs, kāpēc valsts premjers Aleksis Ciprs izšķīrās izsludināt referendumu par aizdēvējumu prasībām. "Kas notika sarunās? To droši vien lasīsim Cipra memuāros," sprieda Austers.
Pēc viņa teiktā, Grieķijas parāds ir augstākais ES – 177% no valsts IKP, un tas turpinās pieaugt, teica pētnieks, norādot, ka šie parādi ir jārestrukturizē – jāatlaiž. Problēmas ir tieši valdības sektorā, privātajā parādsaistības nav tik lielas.
Austers sacīja, ka par iespējamiem sociālajiem nemieriem pagaidām vēl ir grūti spriest. "Grieķi ir karstasinīgāki nekā mēs un viņiem protestēt patīk," klāstīja pētnieks, neizslēdzot iespēju, ka cilvēki var iziet ielās, ja reāli sāks ciest no līdzekļu trūkuma.
Jau ziņots, ka Eirozonas valstu finanšu ministri jau 28.jūnijā nolēma nepagarināt Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu pēc tās pašreizējā beigu termiņa 30.jūnija, reaģējot uz Grieķijas valdības lēmumu 5.jūlijā rīkot referendumu par kreditoru priekšlikumiem šīs programmas pagarināšanai. Pēc tam Grieķijā nolemts uz nedēļu aizvērt bankas un ierobežot skaidras naudas izsniegšanu bankomātos.
Starptautiskie aizdevēji piedāvāja Grieķijai pagarināt aizdevuma programmu par pieciem mēnešiem, kuru laikā tā saņemtu 12 miljardus eiro, tomēr, lai tas notiktu, Grieķijai aizvadītajā nedēļas nogalē bija jāpanāk vienošanās un parlamentam steidzami jāapstiprina aizdevēju pieprasītās reformas. Galvenokārt aizdevēji prasa Atēnām palielināt nodokļus un samazināt finansējumu sociālajai jomai.
