Grozījumi netika atbalstīti ne atbildīgajā Sociālo un darba lietu komisijā, ne līdzatbildīgajā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, taču tika pieņemti pirmajā lasījumā un atzīti par steidzamiem, norādīja “Providus” un “Delna”.
Grozījumi tapa Ministru kabinetā notikušas diskusijas rezultātā un pamatoti ar vēlmi paplašināt pretendentu loku KNAB priekšnieka konkursam. Gan Saeimas komisijās, gan plenārsēdē liels deputātu skaits izvirzīja nozīmīgus argumentus, ka iesniegtais likumprojekts nav pietiekoši labi izstrādāts, tāpēc nav atbalstāms. Deputāti un Saeimas Juridiskais birojs pauda pozīciju, ka Ministru kabinetam būtu sistēmiski jāsakārto izdienas pensiju sistēma valstī, nevis jārisina jautājums fragmentārā veidā, cenšoties steidzami padarīt pievilcīgāku KNAB priekšnieka amatu, norāda organizācijas.
“Providus” pētnieka Olafa Grigus ieskatā situācija, kad Saeima bez skaidra publiska pamatojuma lemj pretēji atbildīgās komisijas nostājai, vērtējama kā aizdomīga un atbilst vienai no iespējamas valsts sagrābšanas pazīmēm. Turklāt Saeima lēma likumprojektu skatīt steidzamības kārtībā, neskatoties uz izskanējušajiem apgalvojumiem par likumprojekta zemo kvalitāti. Steidzamība noteikta pēc vairāku deputātu vāji pamatota ierosinājuma, iztiekot bez debatēm.
Latvijas Radio raidījumā ''Pēcpusdiena'' Olafs Grigus skaidroja, ka runa šajā gadījumā ir tieši par procesu, kā grozījumi tiek virzīti; pētnieki Saeimas darba ikmēneša monitoringa ziņojumā nevērtēja grozījumus detalizēti pēc būtības.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (“Vienotība”) Latvijas Radio raidījumam “Pēcpusdienai” skaidroja, ka komisijas lēmumu ietekmēja opozīcijas deputāti. Ja visi pozīcijas deputāti būtu apmeklējuši sēdi, grozījumi būtu atbalstīti.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (Zaļo un Zemnieku savienība) raidījumam “Pēcpusdiena” norādīja, ka Saeimai ir tiesības pieņemt savu lēmumu, arī ja komisijas to neatbalstīja. Taču komisija nevarēja atbalstīt priekšlikumu ļaut KNAB vadītājam doties izdienas pensijā, nostrādājot trīs gadus, lai gan KNAB vadītāja pilnvaru termiņš ir pieci gadi, turklāt citiem izdienas pensiju saņēmējiem ir noteikts arī minimāls vecums, no kura var doties pensijā.
Ministru prezidenta padomnieks Andrejs Vaivars savukārt raidījumam “Pēcpusdiena” skaidroja, ka grozījumi, ko sagatavoja Valsts kanceleja, ļautu jaunam cilvēkam, nostrādājot trīs gadus KNAB vadītāja amatā, doties izdienas pensijā. Pašlaik kanceleja, konsultējoties arī ar atbildīgo komisiju, gatavo labojumus, kas ļaus KNAB priekšniekam doties izdienas pensijā no 50 gadu vecuma, nostrādājot vismaz 5 gadus. Grozījumus jau otrdien izskatīs valdība, un tad tie nonāks Saeimā.
Grozījumi tapuši, lai paplašinātu pretendentu loku uz pašlaik vakanto KNAB vadītāja amatu,
Aģentūra LETA ziņoja, ka grozījumi paredz speciālo regulējumu attiecībā uz KNAB priekšnieka izdienas pensijas aprēķināšanu un piešķiršanu, lai to samērotu ar citiem salīdzināmiem amatiem, piemēram, ģenerālprokuroru, attiecībā uz kuru Prokuratūras likumā noteikts atsevišķs regulējums.
Izmaiņas paredzēja, ka tiesības uz izdienas pensiju ir KNAB priekšniekam neatkarīgi no vecuma, ja izdienas stāžs ir 20 gadu, no kuriem ne mazāk kā trīs pēdējie gadi nostrādāti biroja priekšnieka amatā.
Biroja priekšnieka izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, rosināts ieskaitīt laiku, kas nostrādāts prokurora amatos vai tiesneša amatos. Pašreizējā likuma redakcija paredz, ka izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita laiku, kas nostrādāts prokurora amatos vai tiesneša amatos, ja birojā amatpersona nostrādājusi vismaz desmit gadus.
Tāpat grozījumi paredz, ka izdienas stāžā ieskaitīs 80% no nostrādātā laika valsts institūcijās amatpersonas statusā. Pašreizējā likuma redakcija paredz, ka izdienas stāžā ieskaita 80% no nostrādātā laika valsts institūcijās amatpersonas statusā, ja birojā amatpersona nostrādājusi vismaz 15 gadus.
Grozījumi arī paredz, ka biroja priekšniekam neatkarīgi no vecuma izdienas pensiju piešķir 55 % apmērā no vidējās mēneša darba samaksas un par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem izdienas pensijas apmēru palielina par 2% no vidējās mēneša darba samaksas.
