Viņa atzina, ka nupat veiktā pētījuma mērķis bija vairāk izzināt iekšējās vājības, ko potenciāli varētu izmantot pret Latviju. Vērtētas lielākās vājības Latvijā un kādas ir iespējas šķelt mūsu valsts sabiedrību. Secināts, ka divas lielākās problēmas ir etniskā plaisa un plaisa starp valsti un sabiedrību.
Bērziņa gan vienlaikus atzina, ka šīs problēmas Latvijā vērojamas jau gadiem ilgi un sabiedrība ir iemācījusies ar tām sadzīvot, kas liecina par tās briedumu. Lai arī minētās plaisas pastāv, ir virkne faktoru, kas liek domāt - nav pamata domāt, ka Latvijas sabiedrību var mobilizēt plašiem protestiem.
Jautāta, kā būtu iespējams vienot Latvijas sabiedrību, Bērziņa atzina, ka, ņemot vērā atšķirīgos pasaules uzskatus, tā ir ilgtermiņā risināma problēma. Taču būtu jāmēģina tuvināt sabiedrības uzskati – jākoncentrējas uz tēmām, kas vieno dažādās sabiedrības grupas.
Pēc viņas sacītā, visām sabiedrības grupām vienlīdz ir aktuāli sociālekonomiskie jautājumi – starp lielākajām problēmām Latvijā minēta, piemēram, zemā alga. Šajā jautājumā starp latviski un krieviski runājošajiem ir vienprātība.
Šiem sociālekonomiskajiem jautājumiem ir jābūt politiķu dienaskārtībā, teica Bērziņa, norādot – sabiedrības saliedēšanai nevajag koncentrēties uz pagātni, bet jāveido nākotnes vīzija, kas ir saprotama ikvienam.
