Pētījums: Mazākumtautību skolu skolēni jūtas piederīgi Latvijai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Latvijas mazākumtautību skolu skolēni jūtas piederīgi Latvijai un savu nākotni saista ar dzīvi Latvijā. Krievija ir viņu kaimiņvalsts, ar kuru skolēni neidentificējas. Šādus secinājumus atklājusi pētniece Māra Laizāne savā pētījumā par mazākumtautību skolēnu identitāti un piederības sajūtu Latvijai.

Māra Laizāne izmantojusi Latvijā vēl līdz šim nelietotu pētniecības metodi, kas nozīmē, ka 89 skolēni, kas piedalījās pētījuma tapšanā, paši izvēlējās apskatāmos jautājumus un intervēja cits citu.

"Pirmkārt, mazākumtautību jaunieši jūtas piederīgi Latvijai. Viņi te ir piedzimuši, te ir viņu dzimtene un lielākā daļa no viņiem plāno arī savu nākotni saistīt ar Latviju. Tie, kas domā braukt [prom] mācīties vai strādāt, viņi arī lielākā daļa domā atgriezties," par būtiskākajiem secinājumiem stāsta pētniece. 

Viņa gan arī konstatējusi, ka piederība Latvijai gan īsti nav saistīta ar pilsonību, kas bieži tiek pieminēts. Pilsonību mazākumtautību jaunieši redz kā absolūti funkcionālu. Tas nozīmē, ka, ja viņu pašreizējais pilsonības statuss ļauj ceļot un darīt kaut kādas citas lietas, tad viņi neredz īpašu jēgu to mainīt.

Etniskā piederība nav šķērslis, lai justu piederību Latvijai. Visvairāk kopības sajūtu var sajust svētku laikā, piemēram, Jāņos, kā arī brīžos, kas apvieno visu nāciju, piemēram, "Maxima" traģēdijas laikā Zolitūdē.

"Mazākumtautību skolām un krievu valodai kā tādai īsti nav sakara ar Krieviju. Kā jau es teicu, jaunieši jūtas, pirmkārt, piederīgi Latvijai, un Krievija ir cita valsts, ar kuru viņi neidentificējas," norāda Laizāne.

Pētījums ar biedrības "Ascendum" atbalstu piecu mēnešu garumā veikts, noskaidrojot mazākumtautību skolu skolēnu viedokli par sabiedrībā ilgstoši pastāvošajiem stereotipiem, kas skar viņus un viņu piederības sajūtu Latvijai. Pētījums arī rāda, ka jaunieši kritiski izturas pret informācijas avotiem un lieto dažādus avotus un nav viegli pakļaujami propagandai. Tāpat divkopienu valsts tēls ir stereotipisks un tam ir vairāk ideoloģisks nekā praktisks pamats, un, lai arī jaunieši spēj raksturot latviešus un krievvalodīgos kā atšķirīgas grupas, ir zudis pašu atšķirību saturs un konsekvence.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti