Pētījumā antropologi mēģināja noskaidrot nereģistrētas kopdzīves pieauguma cēloņus Latvijā un tā sekas ģimeņu dinamikas, partnerattiecību un bērnu audzināšanas procesā.
Līdz šim Latvijas politikā nereģistrēta kopdzīve skatīta kā sociāla problēma, nevis sociāla realitāte, kurā dzīvo lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju. Tas būtu jāmaina, uzskata Latvijas Universitātes Antropoloģijas studiju katedras vadītāja Aivita Putniņa.
„Šīs atšķirības rodas brīdī, kad sāk risināt šķiršanās jautājumus, kur laulībā uzkrātai mantai ir savs statuss, un tur ir zināma procedūra, kā šīs attiecības risināt. Savukārt kopdzīvē nav. Un ļoti bieži problēmas rodas laulātajiem pāriem, kuri pirms tam ir dzīvojuši kopdzīvē, proti, šis pirmais posms izkrīt no valsts aizsardzības. Un kas ir ļoti būtiski – šķiroties īpaši sievietes piedzīvo smagas veselības problēmas, lielu stresu. Un tādās situācijās kā nereģistrētā kopdzīvē, kur bērni kļūst par vienīgo mantisko attiecību regulētāju, prasot naudu vai saskarsmes tiesības, bērni kļūst par manipulācijas objektu, lai risinātu plašākas vecāku mantiskās attiecības.
„Līdz ar to šī regulācija noteikti ļautu pasargāt Latvijas ģimenes, īpaši sievietes un bērnus no varmācības, ko cilvēki piedzīvo šķiršanās procesā,” skaidro Putniņa.
Jau ziņots, ka portālā manabalss.lv sākta parakstu vākšana par Kopdzīves likumu. Vēlāk arī 100 inteliģences pārstāvju aicināja ieviest Kopdzīves likumu.
Iepriekš Saeimas Juridiskajai komisijai tika iesniegts Vieko Spolīša priekšlikums, kas paredz ieviest jaunu civiltiesisku institūtu - "partnerību". Taču Saeimas komisijā šī iecere tika noraidīta.
Tikmēr Igaunijas parlaments pērn galīgajā lasījumā tikai ar divu balsu pārsvaru apstiprināja sabiedrībā neviennozīmīgi vērtēto partnerattiecību likumu, kas ļaus reģistrēt attiecības arī viendzimuma pāriem. Kopdzīves likumam līdzīgi regulējumi pieņemti lielākajā daļā Eiropas valstu.
