Pensionāri sūdzas par maznodrošinātā vai trūcīgā statusa iegūšanai vajadzīgo maksas izziņu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Pensionāri sūdzas, ka viņiem jāmaksā par maznodrošinātā vai trūcīgā statusa iegūšanai vajadzīgo izziņu no bankas. Pensionāru federācija saņēmusi vairākus desmitus šādu sūdzību. Lai gan ir banka, kura datus Sociālajam dienestam pārsūta elektroniski, vairums banku piedāvā izdrukāt konta pārskatu, pieprasot par to samaksu no cilvēka. Konta pārskats par pēdējiem mēnešiem gadījumā ir obligāts nosacījums sociālās palīdzības saņemšanai, taču ir arī veidi, kā iztikt bez izdrukas bankā.

Pensionārei Jadvigai maznodrošinātā statuss piešķirts uz pusgadu, un viņa var saņemt atbalstu, piemēram, malkas iegādei un zālēm. Lai saņemtu šo atbalstu, vajadzīga informācija par viņas ienākumiem – tie nedrīkst pārsniegt noteiktu robežu, kas katrā pašvaldībā var atšķirties. Pensionāre izziņu par ienākumiem saņēma bankā. Viņa atceras, ka pēdējo reizi par izdruku bija maksājusi trīs eiro. Taču iepriekš allaž esot atdevusi deviņus eiro.

„Un bija jāapmaksā no bankas izziņa par trijiem mēnešiem. Par katru mēnesi, man liekas trīs, tātad [kopā] deviņi eiro,” saka Jadviga.

Pensionāre stāsta, ka šo naudu labprāt tērētu citām vajadzībām.

„Negribētu jau tos deviņus atdot. Varētu kaut ko sev drusciņ tādu [nopirkt]. Ko tu darīsi, ka tā ir paredzēts līdz šim. Tā viņš ir. Zāles varētu nopirkt, varētu tur augļus nopirkt, tagad pavasarī derētu ļoti labi,” turpina pensionāre.

Pensionāru federācijas priekšsēdētāja vietniece Dzintra Žilde stāsta, ka federācijā saņēmuši vairākus desmitus šādu sūdzību no pensionāriem.

„Jau tā, ejot uz sociālo dienestu, ne katrs var pārvarēt šo kaunu, ka cilvēks, kurš nonācis grūtā situācijā, pārvarēt un teikt, ka tā nav mana vaina, ka es esmu strādājis visu mūžu, bet šobrīd man ir tik grūti, ka man jāiet prasīt pašvaldībai, jāprasa valstij, lai man palīdz,” skaidro Žilde.

Žilde saka, - ja uzkrājums kontā pārsniedz noteikto, cilvēks zaudē iespēju saņemt atbalstu.

„Paradoksāli ir arī tas, ka ir jāmaksā ļoti liela nauda par bankas izziņas saņemšanu. To arī ne katrs sev var atļauties,” saka Žilde.

„Skaidrs, ka, ja kāds cilvēks iet un prasa kaut kādas atlaides sev, vai, lai pret viņu labāk vai savādāk attiektos un kas ir saistīts tieši ar finansējumu, bez šaubām, ir jāpārbauda, vai šim cilvēkam tiešām tas pienākas," Labklājības ministrijas pārstāvis Egils Zariņš skaidro, ka dokumentālam pierādījumam jābūt. Viņš atzīst, ka bankas prasa naudu par ienākumu izdruku un cena par pakalpojumu tajās atšķiras. Taču risinājums esot.

„Ja tam cilvēkam ir pieeja un viņam ir izveidots konts, un viņam ir internetbanka tādā veidā būtu jāizveido. Un tad jau tu pats vari ieiet savā internetbankas rēķinā un izdrukāt trīs, četrus mēnešus, kaut vai visu gadu vai visu savu kredītvēsturi. Par to nekas nav jāmaksā, loģiski. Es pieņemu un zinu, ka, protams, cilvēkiem gados, senioriem ir diezgan lielas grūtības, varbūt dažam labam pat interneta nav, un tās prasmes ir ļoti ierobežotas – nemāk, un nav internetbankas rēķins izveidots, un grūti tajā visā ir kodus un kas tur tik nav jādara; no 1.aprīļa vispār arī bankas maina to sistēmu internetbankās vēl trakāk. Grūti orientēties, un tad sanāk, ka viņiem vienīgais veids ir iet uz banku un līdz ar to maksāt,” stāsta Zariņš.

Ja cilvēkam ir internetbankas konts, ir arī iespēja prasīt izdrukāt vajadzīgo informāciju uz vietas Sociālajā dienestā, norāda Zariņš.

""Swedbanka" ir vienīgā banka, starp citu, kura ir tādā veidā pretimnākoša. Ja aiziet cilvēki un lūdz pārsūtīt uz Sociālo nodaļu viņu bankas rēķinus, lai redzētu bankas naudas kustības, viņi nosūta uz šo sociālo nodaļu, par to arī neprasot, cik es saprotu, naudu,” saka Zariņš.

Arī SEB banka vēlas iet šo ceļu, taču pagaidām par konta pārskatu izdruku bankā, tajā skaitā maznodrošinātā un trūcīgā statusa iegūšanai, ir jāmaksā.

„Bankai ir noteikta komisijas maksa un, maksa ir 40 centi par vienu lapu, bet minimums ir 3 eiro. Un, jā, mēs saprotam, ka varbūt šī komisija dažiem trūcīgiem un maznodrošinātiem ir diezgan liela, tāpēc mēs šobrīd mēs strādājam un meklējam tehniskus risinājumus, kā mēs varētu nodrošināt automātisku datu apmaiņu, bet tikai ar Rīgas domes Labklājības departamentu pagaidām. Tad jau rīdziniekiem statusa iegūšanai pašiem nebūtu jādrukā kontu pārskati un jāmaksā komisija,” saka bankas pārstāve Jeļena Riļejeva.

Šajā bankā norāda, ka process esot sarežģīts un saistīts ar klientu datu aizsardzību. Tāpēc nevarot pateikt, kad tieši ieviesīs datu apmaiņu. Kamēr visas bankas nesāks piedāvāt šādu pakalpojumu, iedzīvotājiem paliek iespēja, piemēram, lūgt izdrukāt informāciju no savas internetbankas Sociālajā dienestā vai izdrukāt to pašiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti