“de facto” rīcībā esošā informācija liecina, ka 2009. gada novembrī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) speciālisti Rīgas pilī veica pārbaudi. Tajā atklājās 28 ugunsdrošības pārkāpumi. Bēniņos nebija veikta ar ugunsdrošiem aizsarglīdzekļiem apstrādāto koka konstrukciju degtspējas pārbaude, izmantotie vadi un kabeļi bija ar bojātu izolāciju un vēl virkne citu trūkumu. VNĪ pārkāpumus solīja novērst pils rekonstrukcijas laikā.
Taču darbi aizkavējās. Pāris mēnešus pēc to uzsākšanas izcēlās ugunsgrēks. Pārmetumus raidīja arī VNĪ virzienā. Tādēļ pārsteidzoša šķiet uzņēmuma rīcība. Atklājies, ka uzreiz pēc ugunsgrēka darbinieki saņēmuši prēmijas. Ik ceturksni tās varēja sasniegt pat 50% no mēnešalgas.
VNĪ valdes loceklis Jānis Valdmanis skaidro: „Tobrīd, kad VUGD veica savu pārbaudi, mēs bijām situācijā, par kuru Valsts kontrole (VK) runāja 2009. gadā. Nebija pārvaldnieka, nebija pienācīgā īpašuma apsaimniekošana un tamlīdzīgi.”
Savukārt uz “de facto” jautājumu par to, cik ētiski pēc Rīgas pils ugunsgrēka jūnijā bija izmaksāt prēmijas jūlijā, Valdmanis atsaucas uz iekšējiem tiesību aktiem: „Mūsu darbiniekiem prēmijas tiek izmaksātas saskaņā ar mūsu iekšējo motivācijas sistēmu. Vainot mūsu darbiniekus vai viņus kaut kādā veidā sodīt, neizmaksājot daļu no atalgojuma tādēļ, ka notika šis ugunsgrēks, mūsuprāt, nav pamatoti.”
Šīs prēmijas uzņēmumā kļuvušas tik pašsaprotamas, ka Valdmanis tās dēvē par “daļu no atalgojuma”. Patiešām, tās ir pat neiespējami nesaņemt. Turklāt tās var saņemt arī nule kā uzsākot darbu. To pierāda fakts, ka pēc 2012.gada pārskata apstiprināšanas valdes priekšsēdētājai Baibai Strautmanei un pārējiem valdes locekļiem izmaksāja prēmijas vienas mēnešalgas apmērā (kopā 7 198 lati). Pat neraugoties uz to, ka valdes locekļi darbu bija uzsākuši tikai piecus mēnešus, bet Strautmane vien trīs mēnešus pirms pārskata gada beigām.
Valsts kontroles pirmā revīzijas departamenta direktore Ieva Braunfelde uzskata, ka „izveidotā prēmēšanas sistēma, ko arī akcionārs (Finanšu ministrija) ir saskaņojis, nesasniedz mērķi, kādai būtu jābūt prēmēšanai par īpašiem sasniegumiem. Tā šobrīd ir par darbu, kāds ikdienā ir nodrošināts, par pamatdarbības ieņēmumiem”. VK revīzijā konstatēts, ka katrs darbinieks prēmijās vien gada laikā papildu var saņemt vēl divas mēnešalgas. Taču pēc VK revīzijā atklātā, kārtību plānots mainīt. Finanšu ministrs Andris Vilks (V) pauž pārliecību, ka „attiecībā uz prēmēšanu ir jābūt individuālā darba novērtējumam vai struktūrvienību novērtējumam. Tam ir jābūt izmērāmam.”
Taču šis nav vienīgais trūkums VNĪ darbībā. “de facto” izceltais Rīgas pils piemērs ir spilgtākais, bet ne vienīgais gadījums, kur ilgstoši nav novērsti pārkāpumi. Kopš VK revīzijas ziņojuma 2009.gadā, uzņēmums pilnveidojis savus tiesību aktus. Taču tie pagaidām ir vien “uz papīra” un reāli ikdienā pildīti netiek. Tiesību akti nosaka, cik bieži ir jāveic apsekošana VNĪ pārraudzībā esošajos objektos. Taču tam, visticamāk, ir pieiets pārāk formāli.
Piemēram, adresē Miera ielā (plašāk zināma kā Tabakas fabrika) apsekota tika viena no 26 ēkām. Savukārt kādā namā Vecrīgā ilgu laiku atradās viena no Latvijas Nacionālās bibliotēkas nodaļām. Ēkas sliktais stāvoklis dokumentos fiksēts jau 2010. gadā. Līdzīgi nopietni bojājumi konstatēti arī citiem īpašumiem. Taču VK revīzijas laikā neguva pārliecību, ka VNĪ lietas labā kaut ko darītu, lai šos trūkumus novērstu.
Trūkst ilgtermiņa redzējuma, ko iesākt ar vairāk nekā četriem tūkstošiem valstij piederošā īpašuma, un izpratne par to, kādā stāvoklī tie vispār ir. „Elektroniski ir apkopota mapīte, ko mēs varam šķirstīt. Ja mēs gribētu no šīs sistēmas saņemt kopsavilkumu, cik mums šobrīd ir neiznomātu nekustamo īpašumu, kuriem nekustamajiem īpašumiem nepieciešams remonts nekavējoties, vai kuriem tūlīt beigsies īres līgumi, tad mēs to nevarētu iegūt,” stāsta Braunfelde.
Tāpat ilgstoša valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošanas politikas trūkuma dēļ 1,5 miljoni latu zaudēti, izstrādājot tehniskos projektus, kurus tā arī neviens nav īstenojis. Piemēram, ja sākotnēji būtu izvērtēts labākais risinājums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja nodrošināšanai ar telpām, netiktu zaudēta nauda 219 045 latu apmērā. Valdmanis atzīst, ka „jāpiekrīt tam, uz ko norāda VK. Mums šobrīd nav ilgtermiņa apsaimniekošanas un uzturēšanas plāna katram īpašumam. Tas ir tas, pie kā mēs šobrīd strādājam.”
