Lai efektīvi aizsargātu Latviju no varbūtējas Krievijas agresijas, valstij ir jāizpilda vairāki priekšdarbi. Kura Baltijas valsts tos ātrāk izdarīs, tā arī pirmā varēs izmantot Velsas samita lēmumus, var noprast no aizsardzības speciālistu spriestā par turpmāk darāmo.
Svarīgs ir ne tikai Velsā apspriestais NATO piedāvājums Baltijas valstīm, bet arī Latvijas spēja paveikt darbus, kas var būt izšķirīgi svarīgi Latvijai briesmu gadījumā. Un tas nozīmē arī naudas piešķiršanu papildus jau plānotajām summām, prognozē politiķi.
Latvijai ir gan jāpiedalās NATO Ātrās reaģēšanas spēku izveidē un komandvadības elementu izvietošanā, gan pievedceļu, ostu un lidostu uzlabošanā, ja nāktos uzņemt šeit NATO karaspēku, kas vajadzības gadījumā ierastos palīgā. Par naudas piešķīrumu tuvākajā laikā spriedīs valdība.
„Nu, mēs rēķinām 5-10 miljoni klāt vēl,” atzina Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.
Taču arī ar to vēl nepietiks, jo jānodrošinās ne tikai pret karošanu ar tankiem un lidmašīnām..
Pirmkārt, tas ir līdzekļu apjoms, kas nepieciešams Drošības policijai, pretizlūkošanas un izlūkošanas funkciju veikšanai. Es šeit neaizmirstu arī Satversmes aizsardzības biroju, protams, arī šī spēja ir jāstiprina. Mums ir jāzina, kas notiek un kādi varētu būt riski, un, jo mēs labāk un vairāk zināsim, jo mēs vairāk sagatavoti būsim,” skaidro ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Lai ātri un veiksmīgi izķertu Krievijas iesūtītos provokatorus jeb „zaļos cilvēciņus”, jāstiprina vēl robežsardze un policija, kam pirmajām jābūt gatavām reaģēt uz jaunām kara metodēm.
Būs nepieciešama „policijas darbinieku piesaiste un apmācība, kas tieši domāta speciālu uzdevumu veikšanai, jo ir skaidrs - ja velkam paralēles ar Ukrainu, kā attīstījās notikumi ar ēku sagrābšanu, ar dažādu valdības iestāžu pārņemšanu, skaidrs, ka tas nav iecirkņa inspektora jautājums,” atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
Paralēli armijai, ātrās reaģēšanas spēki tiks veidoti arī iekšlietu sistēmā – kopīgi ar Lietuvu un Igauniju. Aprēķini leicinot, ka izmaksu apjoms šogad un nākamgad kopā var sniegties pat līdz 50 miljoniem eiro.
Jau ziņots, ka 2014.gadā prognozētā valsts aizsardzības budžeta attiecība pret iekšzemes kopproduktu ir 0,91 procents, bet 2013.gadā šis rādītājs bija trešais zemākais starp visām NATO dalībvalstīm.
Valsts aizsardzības finansēšanas likums paredz valsts aizsardzībai nākamgad atvēlēt finansējumu ne mazāku par 1 procentu no prognozētā IKP apjoma, 2016.gadā ne mazāku par 1,1 procentu no IKP, 2017.gadā - ne mazāku par 1,3 procentiem no IKP, 2018.gadā - ne mazāku par 1,5 procentiem no IKP, 2019.gadā - ne mazāku par 1,75 procentiem no IKP, bet 2020.gadā un turpmāk - ne mazāku par 2 procentiem no IKP.
NATO dalībvalstu līderi piektdien samitā Velsā vienojušies veidot jaunus Ātrās reaģēšanas spēkus. Ātrās reaģēšanas spēkus veidos kā atbildi uz Krievijas agresīvo politiku. Ātrās reaģēšanas spēkos būs vairāki tūkstoši sauszemes spēku karavīru, kas būs gatavi reaģēt uz krīzes situācijām dažu dienu laikā. Ātrās reaģēšanas spēkus veidos kā atbildi uz Krievijas agresīvu politiku.
