Pirmo kriminālprocesu Finanšu policijas pārvalde uzsāka dažas dienas pēc tam, kad Latvijas Televīzijas ziņu dienests publiskoja pētījumu par bijušā Finanšu policijas izmeklētāja Roberta Dirnēna, viņa brāļa Kaspara Aleksandrova mantisko stāvokli, kā arī par apjomīgiem darījumiem, kurus veikuši viņiem pietuvinātas personas. Viņu māte, vēstures skolotāja, dēliem bija atstājusi mantojumu – gandrīz pusmiljonu eiro skaidrā naudā, un vairākus nekustamos īpašumus.
Sākotnēji Finanšu policijai lietā bija divi virzieni – izvairīšanās no nodokļu nomaksas un iespējami amata noziegumi. Bet februāra beigās izmeklēšana ievērojami paplašinājās – sākts vēl viens saistīts kriminālprocess jau par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kā arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanu.
Vaicāts, par ko ir aizdomas likumsargiem, Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Podiņš “de facto” atklāj:
“Noformēti dokumenti par neesošiem darījumiem, naudas plūsma, patiesās izcelsmes maiņa, naudas piederības maiņa, naudas legalizācija, kas ir saistīta ar PVN izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļa nomaksas.”
Grupa izveidojusi un kontrolējusi uzņēmumu ķēdi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Te bijušas gan fiktīvas firmas, gan tā sauktie bufera uzņēmumi, ko parasti izmanto pēdu nojaukšanai. Uzņēmumi darbojušies nozarē, kas saistīta ar kokapstrādi, izmantojamo tehniku un pakalpojumiem kokapstrādē.
Ļoti līdzīgi darbības veidi - kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieku darbība – bija izvēlēta arī bijušā Finanšu policista Roberta Dirnēna dēla Robija biznesam.
Vai lietas izmeklēšanas ietvaros figurē arī šis uzņēmums, nav zināms, jo Finanšu policija informāciju par konkrētām firmām un personām saistībā ar šiem kriminālprocesiem nesniedz.
Uz jautājumu, vai izmeklēšana ir apstiprinājusi bijušā Finanšu policijas darbinieka iespējamu tiešu iesaisti noziedzīgās darbībās, Podiņš skaidru atbildi nesniedz: “Uz šo jautājumu es šobrīd izmeklēšanas interesēs neatbildēšu.”
Kriminālprocesu ietvaros veiktas vairāk nekā 40 kratīšanas, par aizdomās turamām ir atzītas četras personas. Starp tām varētu būt arī viens Igaunijas pilsonis. Neviens no viņiem apcietinājumā neatrodas.
Kratīšanas ir veiktas dažādos kustamos un nekustamos īpašumos, daudzu firmu adresēs, kā arī pie fiziskām personām.
“Izņemto pierādījumu apjoms ir pietiekami liels, kas ir jāanalizē un jāskata,” saka Podiņš.
Bijušā finanšu policista Roberta Dirnēna brālis Kaspars Aleksandrovs raidījumam “de facto” apstiprina, ka likumsargi pabijuši viņa deklarētajā dzīvesvietā: “Ir veiktas procesuālas darbības. Plašāku informāciju par notiekošo bez konsultācijas ar juristu neuzskatu par iespējamu pašlaik sniegt. (..) Varu apstiprināt to, ka pašlaik notiek sižetā iesaistīto personu nodokļu auditi. Varu apstiprināt to, ka kriminālprocesa ietvaros pret šīm personām veiktas procesuālās darbības.”
Ievērojami mazrunīgāks par izmeklēšanas darbībām ir ar Aleksandrovu cieši saistītais Jānis Dambis (bijušais Nacionālās apvienības Saulkrastu nodaļas līderis). Viņš uz jautājumiem par kratīšanām un citām izmeklēšanas darbībām “de facto” neatbildēja.
Finanšu policijas priekšnieks Podiņš arī atklāj, ka šobrīd jau ir skaidrs, ka izmeklēšanas ietvaros būs nepieciešama arī starptautiska tiesiskā palīdzība. Viņš nav gatavs pateikt, kāda ir aizturētā grupējuma nodarītais kaitējums valsts budžetam. Aptuveni aprēķini liecina, ka tas varētu būt tuvu trim miljoniem eiro.
