Ministru kabinets arī uzdeva ministrijai jau tagad sākt ar Latgales un Pierīgas pašvaldībām sarunas par jaunajiem cietumiem piemērotiem zemesgabaliem. Tiesa gan, pagaidām nav zināms, vai to būvēšanai vispār būs nauda.
Jaunā Kurzemes cietuma būvēšanu Liepājā valdība apstiprināja jau pērn, atvēlot tam 78 miljonus eiro. Šobrīd notiek tā projekta izstrāde, un uzbūvēt jauno ieslodzījuma vietu paredzēts līdz 2018.gada beigām.
Tikmēr Ieslodzījuma vietu pārvalde un TM izstrādājusi koncepciju par vēl četru jaunu cietumu būvniecību šādā secībā – Latgales, Pierīgas, Vidzemes cietumi un jauns korpuss Olaines cietumā, uz kuru plānots pārvietot Iļguciema sieviešu cietumā ieslodzītās.
Divas pirmās prioritātes izvēlētas, ņemot vērā Daugavgrīvas cietuma Daugavpilī un Rīgas centrālcietuma infrastruktūras nolietojumu.
Par jauniem cietumiem netiek domāts tāpēc, ka varētu strauji palielināties ieslodzīto skaits valstī, kas šobrīd svārstās ap 4500, valdības sēdē skaidroja TM valsts sekretāra vietniece Laila Medina.
"Vecie cietumi tiks slēgti, un pēc jaunu cietumu būvniecības neviens vecais cietums netiks saglabāts. Tie cietumi, kas šobrīd darbojas, ir būvēti 19.gadsimtā un ir absolūti nepiemēroti jaunajai sodu izpildes koncepcijai. Savukārt otra daļa, kas ir būvēti padomju laikos, ir labošanas darbu kolonijas tipa telpas ar 20-40 vietām, kur nav iespējams īstenot notiesāto personu resocializāciju," teica Medina.
Kā izskatās cietumi, kuri pēc jauno uzbūvēšanas būs jāslēdz, žurnālistiem demonstrēja Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure. Viņa ar uzskates materiāliem demonstrēja Daugavgrīvas cietumu, kur daļā telpu ir veikti remontdarbi, taču daļā telpu nav nekas darīts.
"Tā atšķirība ir ļoti ievērojama, praktiski pārbūvēt mēs neko nevaram - tas ir arhitektūras piemineklis. Arkveidīgie griesti neļauj arī izbūvēt atbilstošas sanitārā mezgla nodalošās starpsienas. Tāpat vecas dēļu grīdas tikai veicina iekšējās drošības normu pārkāpumus, ļoti viegli veidojot dažādus slēpņus aizliegtiem priekšmetiem, kas apgrūtina ne tikai uzraugu darbu, bet arī nekādi nenodrošina iekšējo drošību," teica Spure.
Pagaidām skaidrība ir vien par to, ka pēc Kurzemes cietuma uzbūvēšanas tiks slēgti un pārdoti Liepājas, Jelgavas, Brasas un Vecumnieku cietumi; uz turieni tiks pārvietota arī daļā no Jēkabpils cietumā ieslodzītajiem.
Kad varētu sākties pārējo jauno cietumu būvniecība, prognozēt vēl nevar, atzīst TM pārstāve Medina.
"Tas ir ļoti atkarīgs no valsts finansiālajām iespējām. Uzbūvēt cietumu ir pietiekami dārgi - tie ir vairāki desmiti miljoni eiro. Mēs vienkārši gribam būt no savas puses pilnībā gatavi, ka tajā brīdī, kad finansiālās iespējas atļaus valdībai atvēlēt tādus līdzekļus jauna cietuma būvniecībai, mēs savus priekšdarbus esam izdarījuši - mums ir piemeklēts zemes gabals un bez jebkādas kavēšanās varam strādāt tālāk. Mums gribētos, lai tas būtu ar 3-4 gadu intervālu, bet, protams, to nav iespējams prognozēt, kāda būs situācija valstī," sacīja Medina.
TM otrdien arī paziņoja, ka uzsāks Latvijas cietumu slimnīcā esošo medicīnisko iekārtu, kuras nav nepieciešamas ieslodzīto veselības aprūpei, publiskas mantas atsavināšanas procesu, jo jau kopš 2009.gada šajā Olainē esošajā slimnīcā netiek izmantota ceturtā daļa no ierīcēm un operāciju bloks.
