Bēgļa vai alternatīvais statuss viņiem līdz šim gan piešķirts reti. Daudz biežāk šādi ieceļotāji tiek sūtīti atpakaļ uz savu izcelsmes valsti vai arī Latviju viņi atstāj paši.
Centrā “Mucenieki” Ropažu novadā patvēruma meklētāji gaida valsts iestāžu lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, kas abi paredz starptautisku aizsardzību. 2010. - 2014. gada statistika liecina, ka, neraugoties uz diezgan lielajām patvēruma lūdzēju skaita svārstībām, šī statusa saņēmēju skaits ik gadu ir bijis līdzīgs. To saņem no 24 līdz 35 cilvēki gadā. Šogad patvēruma meklētāju skaits sasniedzis 200, bet statusu jau saņēmuši 12 cilvēki.
Personas pārbaude līdz lēmuma pieņemšanai var ilgt līdz pat deviņiem mēnešiem. Irākietei Taliai ar ģimeni, kuru LTV sastop brokastojot "Mucenieku" centrā, te pagājuši jau astoņi. Viņa saimnieko kopīgajā virtuvē un piedāvā tēju.
Angļu valodu Talia zina slikti, tomēr tas neattur viņu izrādīt rūpes un interesi. Latvijā ar viņu kopā ir arī divi dēli - 11 un 13 gadus veci. Viņi "Muceniekos" vislabprātāk spēlējot futbolu un sadraudzējušies ar vietējiem latviešu bērniem. No mammas teiktā var noprast, ka ģimene cer šeit palikt un par citām valstīm pagaidām nedomā.
“Latvia good, No Ģermany. I'm Latvia....” mēģina paskaidrot Talia.
Kopumā patvēruma meklētāju no Irākas, Afganistānas vai Āfrikas valstīm, par ko pēdējā laikā runā bēgļu sakarā, salīdzinoši gan nav tik daudz. Šobrīd migrantu ieceļošana Latvijā visbiežāk saistīta ar bruņotajiem konfliktiem un sarežģīto situāciju austrumu pusē.
“Šogad, 2015. gadā, visplašāk tiek pārstāvēti ukraiņi, gruzīni un arī vjetnamieši,” stāsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve Santa Jonāte.
Detalizētu statistiku par patvēruma meklētāju vai bēgļu izcelsmes valstīm Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde gan vairs nesniedz, lai nevarētu izskaitļot viņu identitātes.
2011. gadā, kas bija pēdējais gads, par kuru šāda statistika pieejama, aptuveni puse patvēruma meklētāju bija no Gruzijas – 176 cilvēki, 39 cilvēki bija no Kongo, 18 no Krievijas, pa 16 no Irākas un Sīrijas un pa 10 no Kamerūnas un Libānas.
“Nokļūšanai ir dažādi veidi, un katram ir savs stāsts, bet visbiežāk tas ir, šķērsojot Latvijas robežu. Ir cilvēki, kas pie mūsu robežas uzraksta iesniegumu, ka viņi vēlas patvērumu Latvijas valstī, un ir gadījumi, kad robežsargi viņus pārtver, kad viņi šķērso Latvijas robežu nelegāli,” stāsta Santa Jonāte.
Robežsardzē gan stāsta, ka arī tie, kas Latvijai lūdz patvērumu, bieži vien sākotnēji nemaz nav nākuši ar tādu mērķi.
“Kā zināms, par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu ir kriminālatbildība, līdz ar to, lai izvairītos no šī procesa, bieži vien tiek iesniegti iesniegumi par patvērumu (..) un tādējādi šīs personas mēģina paildzināt savu atrašanos Latvijā ar cerību, ka viņus neaizturēs, viņi nonāks "Muceniekos" un tad pēc dažām dienām varēs mierīgi aizceļot tālāk, kur viņiem bija plānots ceļot,” saka Robežsardzes Atgriešanas un patvēruma meklētāju lietu nodaļas priekšnieks Mareks Hoņavko.
Pilsonības un migrācijas pārvaldē atzīst - tā kā "Mucenieki" nav slēgta iestāde, nereti tā arī notiek, kad, izejot pa vārtiņiem, viņi vairs neatgriežas, īpaši, ja pašiem patvēruma lūdzējiem jau ir skaidrs, ka bēgļa statuss tiks atteikts, jo tad neizbēgami gaidāma izraidīšana konvoja pavadībā. Šogad šādi izraidīti jau 177 cilvēki.
“Cilvēki ir atraktīvi piegājuši tam procesam, viņi aizbrauc mājās, nomaina ceļošanas dokumentus, reizēm arī savu identitāti, lielākoties nelikumīgi tas viss notiek, bet pēc tam tiek konstatēti gadījumi, ka personas ir ieceļojušas atkal, brauc mājās jau otrreiz ar mūsu kolēģu vai citu kolēģu palīdzību,” stāsta Hoņavko.
Par to, kas notiek ar cilvēkiem, kam bēgļa vai alternatīvā statuss ir piešķirts, ziņu ir mazāk. Viņi ir tiesīgi brīvi pārvietoties un strādāt. Daļa paliekot un strādājot Latvijā, tomēr vairums pārceļoties dzīvot uz citām valstīm.
