Jaunsleinis intervijā Latvijas Radio sacīja, ka pašvaldības jau vasarā mēģināja pārliecināt Finanšu ministriju neieviest minimālās sociālās iemaksas, taču tas neizdevās, par to tagad ir “zināma vainas sajūta”.
Ieviešot mikrouzņēmuma nodokli, bija zināms, ka cilvēkam atņem sociālās garantijas, ka tas ļaus strādāt pie nodokļu optimizācijas, uzsvēra Jaunsleinis.
Tāpēc par pašreizējo situāciju īsti nevajag brīnīties, jo “mūsu pašu lēmumi pie tā noved”. Bet, viņaprāt, arī risinājums nebija veiksmīgs, jo norma, kas liktu maziem uzņēmējiem maksāt minimālās sociālas iemaksas par darbiniekiem, pat ja uzņēmumam nav apgrozījuma un ieņēmumu, ir absurda. “Nevar maksāt nodokļus no ieņēmumiem, kuru tev nav,” sacīja Jaunsleinis.
Savukārt LTV “Rīta panorāmā” Jaunsleinis sacīja, ka pašvaldības un arī sabiedrība gaidīja līdz pēdējam brīdim, kā “studenti atliek līdz pēdējam brīdim”. Viņš pieļāva, ka vajadzēja runāt skaļāk, vairāk iesaistīt sabiedrību, bet “mums jau - kamēr pērkons nesper, tikmēr krustu nemet”.
“Slikti, ka viss notiek tādā veidā, kā tas tagad notiek,” sacīja Jaunsleinis, tomēr uzsverot, ka labāk tomēr izlabot kļūdas.
Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien, 15.decembrī, izskatīs premjera priekšlikumu nodokļu izmaiņām, kuri tapa tikai divas nedēļas pēc budžeta paketes pieņemšanas un trīs nedēļas, pirms tiem būtu jāstājas spēkā.
Bet koalīcija pirmdien nespēja panākt vienošanos par premjera “pēdējā brīža” piedāvājumu nodokļu izmaiņām. Tās neatbalsta "Vienotība".
Premjers 7.decembrī, divas nedēļas pēc budžeta pieņemšanas, negaidīti rosināja atteikties no plāna nākamgad ieviest sociālo iemaksu slieksni 75% no minimālās algas, pat ja cilvēks saņem mazāk. Iztrūkumu budžetā kompensēs, palielinot mikrouzņēmumu nodokļa likmi no pašreizējiem 9% līdz 15%.
Finanšu ministrija (FM) piektdien sagatavojusi aplēses par premjera piedāvājumu, secinot, ka šīs izmaiņas kopumā neradīs zaudējumus budžetā, bet mikrouzņēmumu darbiniekiem būs labākas sociālās garantijas.
Savukārt “Vienotība” piedāvā alternatīvu variantu – ļaut nākamgad uzņēmējiem ar apgrozījumu līdz 40 000 eiro gadā izvēlēties, vai maksāt minimālās sociālās iemaksas un 5% mikrouzņēmuma nodokļa vai arī palielināto mikrouzņēmuma nodokli 15% apmērā. Savukārt minimālo sociālo iemaksu noteikšanas jautājumu partija vēlas atlikt līdz septembrim, līdz tam laikam izstrādājot labāko veidu, kā panākt, lai visi darbinieki būtu vismaz minimāli sociāli apdrošināti.
