Ziņas snieguši tikai 15 sociālie dienesti
Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmu veidoja kā platformu, kur visas bērnu tiesību aizsardzībā iesaistītās institūcijas varēs iegūt ziņas par krīzes situācijās nonākušajiem bērniem – būs pieeja visiem par visu vienuviet. Tās ir ziņas gan par bērniem, kas izdarījuši pārkāpumus, klaiņojuši, gan arī par cietušajiem bērniem. Bija cerības, ka vairs nebūs papīra pārsūtīšanas, nebūs vairs riska par informācijas noplūšanu.
„Diemžēl pārliecības par to, ka informācija tieši manā darbā nepieciešama, laikam pašvaldībām nav, jo četru gadu laikā ziņas par bērniem šajā sistēmā iekļāvuši tikai 15 pašvaldību sociālie dienesti, kas kopā ir 467 bērni,” vēstīja Iekšlietu ministrijas pārstāve Valija Kalvāne.
Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmā datus par riska situācijās nonākušiem bērniem aktīvi ievada Valsts policija, pēdējos gados arī bāriņtiesas, taču kūtri to dara pašvaldību sociālie dienesti.
„Diemžēl jāsecina, viena daļa pašvaldību vispār nav noslēgušas līgumu, lai šajā sistēmā ievadītu informāciju, un vienai daļai pašvaldību ir absolūta nulle,” stāstīja Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa.
Viņa norāda, ka sanāksmēs pašvaldību iestādes taisnojušās, ka neievada ziņas tādēļ, ka nav resursu, nav iepirkti datori, daļai nav nepieciešamo prasmju.
Ja kāds neievada datus, tas nozīmē, ka pārējām iestādēm nav pilnas ainas par to, kas ar bērnu noticis.
„Ja viņš ir klaiņojis, bet likuma pārkāpumu viņš nav izdarījis, tomēr sociālais dienests, ja nestrādā vai neievada šo informāciju pašvaldībā, tad arī izglītības iestāde nezina, kur varētu pievērst lielāku uzmanību. Līdz ar to informācijas ķēde pārtrūkst. Tas ir slikti," uzsvēra Siliņa.
Bāriņtiesās situācija labāka - tur noris lielāka informācijas apmaiņa
Krietni labāka situācija pēdējos gados ir bāriņtiesās, kuras uzrauga Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI). Jau pirms katras pārbaudes, kas bāriņtiesās gadā ir vismaz 70, inspekcija ielūkojas sistēmā, vai tās darbinieki ievadījuši datus par bērniem sistēmā.
„Tādējādi, jau atrodoties pārbaudē, mēs skaidri saprotam, vai strādā vai nestrādā ar šo sistēmu. Ja ne, tad uz vietas skaidrojam, kas tie ir par iemesliem, kādēļ nestrādā. Pagājušajā gadā ir bijušas vairākas situācijas, kad mēs, norādot svarīgumu, [audām] lūgumu vai nu rast iespēju nomainīt datorsistēmu, vai risināt citus jautājumus, lai būtu darbs ar šo sistēmu,” stāstīja inspekcijas pārstāve Valentīna Gluščenko.
Pēc inspekcijas datiem, ir atsevišķas pašvaldības, kas neievada datus sistēmā, piemēram, Sigulda, Ludza. Taču dažās pašvaldībās ir attaisnojums - risina jautājumu par jaunās tehnikas iepirkšanu, savukārt Rīgā tehniski jārod iespēja savietot tās sistēmu ar nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmu. Kāpēc svarīgi, ka visas institūcijas ievada datus sistēmā, skaidroja Valentīna Gluščenko no Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas: „Efektīvāka un ātrāka informācijas apmaiņa. Otrkārt, ja administratīvā lieta bāriņtiesā ievadīta, tā būtu iespēja uzreiz caur sistēmu [redzēt] informāciju, vai kāds no šīs ģimenes ir policijas redzeslokā, ir vai nav sodīts. Pretējā gadījumā – kamēr bāriņtiesa ielūkojas sodu reģistrā, kamēr uzraksta vēstuli sociālajam dienestam, kamēr vēl kaut ko...”
Sociālo dienestu sistēmu nepieciešams tehniski pilnveidot
Labklājības ministrijas pārstāve Ilze Skrodele-Dubrovska norāda, ka pašvaldību sociālie dienesti datus par klientiem, arī nepilngadīgo profilakses lietas, ievada sociālās palīdzības administrēšanas lietojuma programmā. Šīs sistēma ir savietota ar Iekšlietu ministrijas uzraudzīto nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmu, taču dienesti novērojuši tehniskas nepilnības.
Pēc sociālo dienestu pārstāvju atzītā, sistēmu vajadzētu tehniski pilnveidot, lai varētu iekļaut visu informāciju, kas šobrīd ne vienmēr esot iespējams.
Jaunnedēļ Latvijas Pašvaldību savienība rīkos paplašināto sēdi, kur par šo jautājumu spriedīs.
Pārbaudīt jau dzemdību namā un dzimtsarakstu nodaļās?
Tikmēr Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) rosināja, iespējams, dzimtsarakstu nodaļās vajadzētu būt pieejamiem reģistriem par ģimenes pagātni. “Tajā brīdī, kad dzimtsarakstu nodaļā reģistrē dzimušo bērniņu vecāki vai viens no vecākiem, tas varētu būt pirmais signāls, kad paskatās nedaudz šo ģimenes vēsturi, saprotot – iepriekš ir bijušas vai nav bijušas situācijas, kad kāds no bērniem ir šķirts, tas varētu būt trauksmes signāls,” saka VBTAI Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta direktore Valentīna Gluščenko.
Savukārt Rīgas dzemdību nama valdes locekle Ilona Voicāne norāda - Rīgas dzemdību namā strādā sociālais darbinieks, kas pārbauda informāciju par jaundzimušo vecākiem. Taču pilnvērtīgai pārbaudei ar pašreizējiem resursiem ir par maz. Pārbaudei tiek pakļauti tikai vecāki no Rīgas pašvaldības. Tāpat trūkst pieejas dažādām datubāzēm.
“Mums ir ļoti maz laika – kamēr māte ar bērnu uzturas pie mums. Mums ir viens sociālais darbinieks, kuru apmaksā Labklājības departaments, nu jau uz pilnu slodzi. Un, protams, ir par maz laika,” saka Rīgas dzemdību nama valdes locekle.
Rīgas Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors pauž – svarīgi, ka citu iestāžu pārstāvji norāda uz asākajām problēmām, kam jāpievērš uzmanība. Tas liek saprast skaidru virzienu, kurā jāstrādā ar grūtībās nonākušajām ģimenēm.
Ziņots, ka notikums Dobelē, kur dzīvoklī ar mirušiem vecākiem vismaz nedēļu atradās trīs mazi bērni un miris zīdainis, uzjundīja jautājumus par pašvaldību sociālo dienestu un tiesībsargājošo iestāžu darbu.
