Jautāts, vai sabiedrībai pirms Valsts prezidenta ievēlēšanas būtu jāzina par viņa veselības stāvokli, Pastars noteica, ka viņam ļoti simpatizē ASV īstenotā prakse – regulāri tiek gatavoti ziņojumi par ASV prezidenta veselības stāvokli.
"Latvijas gadījumā tas noteikti nebūtu tikai Valsts prezidents. Drīzāk tās būtu visas trīs augstākas amatpersonas [Valsts prezidents, Saeimas spīkers, Ministru prezidents].
Un tajā īsumā ir paustas galvenās atziņas par šo piemērotību amatam, vai ir kādi veselības traucējumi un kādi tie ir," skaidroja Pastars.
Tiesa, problēmas ar veselību var parādīties pēkšņi, kā tas bija gadījumā ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, kuram konstatēja infekciju, kā dēļ valsts pirmajai personai bija nepieciešama sirds operācija.
"Bet tādu praksi varētu ieviest, jo uzskats, ka uz Valsts noslēpuma likuma 5.panta pamata var pieprasīt visas slimības vēstures un analīzes, ir nedaudz pārspīlēts. Tas ir pāri cilvēktiesību aizsardzības normām. Arī prezidents ir kaut kādā mērā cilvēks.
Tāpēc šeit varētu ieviest sistēmu, ka ir kaut kādas pārbaudes, kaut kāda informācija tiek pausta. Tas būtu nepieciešams, jo Latvijā šis jautājums ir atstāts novārtā, tur būtu jādomā par sistēmisku pieeju," uzskata eksperts.
Tāpat, pēc Pastara domām, būtu vērts pavērtēt kaimiņvalsts Igaunijas praksi par parlamenta vadītāja pilnvarām prezidenta prombūtnes laikā. "Tur šis parlamenta priekšsēdētājs ir vairāk nekā brīvais spēlētājs. Viņš ir brīvāks savā rīcībā, jo viņš ir tā kā 101.deputāts," teica Pastars.
Viņaprāt, šobrīd nav "principiālu problēmu" normatīvajos aktos saistībā ar prezidenta pienākumiem izpildi viņa prombūtnes laikā.
"Plānu un juridiskās literatūras līmenī lielā mērā atbildes ir skaidras uz katru no šiem jautājumiem. Vai to var izlasīt katrs pilsonis, skaidri apskatoties likuma tekstā? Jā, tā nav (..) Šajā gadījumā ir jāuzticas dažiem juristiem – kādi četri, pieci varētu sanākt kopā un risināt šos strīdīgos momentus," teica Pastars.
Pēc viņa teiktā, viens no strīdīgajiem momentiem, par ko varētu būt diskusijas, ir tas, cik lielā mērā Valsts prezidents varētu uzticēt Saeimas priekšsēdētājam veikt kādas funkcijas valsts pirmās personas prombūtnes laikā.
"Piemēram, sazinās un vienojas, lūdzu, Saeimas priekšsēdētāja, kaut ko arī vēl vairāk darīt, piemēram, pieņemt tiesneša zvērestu," teica Pastars,
atgādinot, ka šis jautājums pašlaik ir aktuāls, jo viena no Satversmes tiesas tiesnesēm nav nodevusi zvērestu un gaida, kad Valsts prezidents atgriezīsies darbā. "Manuprāt, tas būtu iespējams, ja prezidents tam piekristu. (..) Tas jau ir diskusiju jautājums."
Tiesa, ir juristi, kuri uzskata, ka nevajadzētu "ierādīt nekādu iespēju Saeimas priekšsēdētājam sākt iemīt to taciņu, ka sāk aizvietot Valsts prezidentu daudz plašākā apmērā". Tādā gadījumā ir bažas par varu saplūšanu un pārāk lielu pilnvaru nonākšanu vienas personas rokās, skaidroja konstitucionālo tiesību eksperts.
Pastars norādīja, ka pašlaik Valsts prezidenta aizstājēja – Saeimas priekšsēdētāja pilnvaras ir visai ierobežotas. "Tās vairāk ir tehniskas. Tās varētu būt apjomīgākas tikai tad, ja prezidents nebūtu pie apziņas, ja valsts galva nomirst, kā tas bija 1927.gadā, bet tās ir vairāk spekulācijas," skaidroja Pastars.
Viņaprāt, šobrīd nekādu fundamentālu problēmu starp pirmās un otrās valsts personas pilnvaru sadali Vējoņa prombūtnes laikā nav.
"Visas pilnvaras ir pie viņa – arī tad, kad viņš ir slimnīcā. Arī no slimnīcas viņš var nominēt premjeru, atsaukt nominēto premjera kandidātu, ja vajag - atlaist Saeimu un pat arī parakstīt likumus. Prezidentam nav jābūt Rīgas pilī vai Melngalvju namā, lai pildītu savus pienākumus. Ja viņš to fiziski spēj, viņš to var darīt".
Pastars uzsvēra arī, ka nav tā, ka Saeimas priekšsēdētājam prezidenta prombūtnes laikā "tiek nodots varas zizlis un tagad ņem un valdi. Tāda principa nav". Saeimas priekšsēdētājs vairāk pilda tehniskas funkcijas – tas nedrīkst nominēt premjera amata kandidātu un atlaist Saeimu, jo tā ir prezidenta personīgā atbildība.
Jau ziņots, ka Valsts prezidentam Vējonim trešdien, 20.janvārī, veikta sirds operācija, infekcijas skarto sirds vārstuli aizstājot ar protēzi. Stradiņa slimnīcas galvenais ārsts Arnolds Atis Veinbergs ceturtdien informēja, ka Valsts prezidents pēc operācijas ir atmodies un jūtas apmierinoši.
Situācija ar Valsts prezidenta veselības problēmām, kas viņam pagaidām vēl nezināmu laiku liedz pildīt pienākumus, aktualizē jautājumu - cik lielā mērā prezidentu var aizstāt pēc ranga nākamās valsts amatpersonas, kā arī to, cik ilgi valsts galva var būt prombūtnē slimības dēļ.
Šobrīd prezidenta pilnvaras ir nodotas Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (Nacionālā apvienība). Taču runa ir tikai par tā dēvētajām obligātajām pilnvarām. Tā ir likumu izsludināšana vai arī apturēšana, ja to prasa vismaz trešdaļa deputātu.
