Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) savas līderpozīcijas ir atdevusi atpakaļ partijai “Saskaņa”. ZZS partiju reitingu augšgalā pabija divus mēnešus. Ja rīt notiktu Saeimas vēlēšanas, par “Saskaņu” balsotu 19,2% pilsoņu, par ZZS – 17,1%. Un tas ir krietni mazāk nekā maijā, kad par ZZS bija gatavi balsot 20,3% balsstiesīgo.
Taču lielākais pārsteigums ir reitingu kāpums Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa dibinātajai partijai. Jūnijā par partiju "Kam pieder valsts" ("KPV") bija gatavi balsot 8,4% vēlētāju. Tad seko Nacionālā apvienība – "Visu Latvijai”-”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” ar 7,8%. Apvienības reitings salīdzinājumā ar maiju ir krities. Maijā tas bija 9,2%.
Tālāk seko partija “Vienotība”, kuras reitinga kritums ir apstājies. Jau otro mēnesi “Vienotības” reitings ir nemainīgs – 5,4%. Seko partija “No sirds Latvijai” ar 3,1% un “Latvijas Reģionu apvienība ar 2,7% potenciālo vēlētāju atbalstu.
Tas nozīmē – ja neizlēmušo balsis sadalās tieši proporcionāli jau izlēmušo balsīm, nākamajā Saeimā iekļūtu pirmās piecas partijas. Un Saeimas deputāta Kaimiņa dibinātā partija – pat ļoti pārliecinoši.
Skandāls VID un Belēviča faktors
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds uzskata, ka ZZS un Nacionālās apvienības reitingu sarukumu jūnijā, salīdzinot ar maija rādītājiem, var skaidrot ar šo partiju pārstāvju juceklīgo sniegumu Saeimā un valdībā pēdējos mēnešos.
"Sabiedrības atmiņā palicis, ka nav skaidrs, kā būs ar skolotāju algām, sava loma ir Valsts ieņēmumu dienesta skandāliem un demisijām valdībā,” sprieda Rozenvalds.
"Vienotība" par spīti līderu nomaiņai nav atguvusi popularitāti, taču tās gadījumā kā panākumu var uztvert arī reitinga līmeņa saglabāšanu virs 5% procentu barjeras. Savukārt premjera Māra Kučinska pārstāvētā partija ZZS faktiski ir atgriezusies sev ierastajā popularitātes līmenī.
"Tas vedina domāt, ka, iespējams, uz to sākuši skatīties kā uz varas partiju un jau par kaut ko sāk prasīt atbildību.
Mēs varam pieņemt, ka Belēviča kunga demisija te nospēlēja,” sprieda sociologs, SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Cer uz līderi, kas visu sakārtos
Abi eksperti piekrīt, ka varas partijām daļu atbalstītāju ir atņēmusi jaunizveidotā partija "KPV" ar Kaimiņu priekšgalā. Šajā ziņā Latvija nav unikāla, bet demonstrē Eiropā izplatīto tendenci, kur palielinās ar līdzšinējo eliti neapmierināto īpatsvars, un viņi nav prasīgi attiecībā pret alternatīvu piedāvājumu.
"Cilvēki, kuri cer, ka atnāks spēcīgs līderis un visu sakārtos, un kas vēlas vienkāršus risinājumus (..).
Un šeit tiek pateikts – mēs nezagsim, neļausim citiem zagt (..). Tas principā ir viss vēstījums, ja skatās partijas programmā,” teica Rozenvalds.
Pēc Kaktiņa teiktā, cilvēku neapmierinātība ar valdību un parlamentu rada augsni populistiskām partijām. "Kaimiņa kungs šajā laukā labi spēlē," sprieda SKDS vadītājs.
Vasarā veikti pētījumi par partiju popularitāti reizēm mēdz arī uzrādīt negaidītus fenomenus, jo politiska dzīves aktivitāte samazinās un nav daudz indikatoru, pēc kā novērtēt konkrēta politiskā spēka veikumu. Reālāku tuvinājumu iespējamiem vēlēšanu iznākumiem varēs uzzināt rudenī.
