Rīgas pašvaldības policija otro gadu piedāvā iespēju par dažādām nebūšanām likumsargiem pavēstīt ar mobilās aplikācijas palīdzību. Tādējādi ziņu policijai var nodot ātri, iespējams pievienot bildi, bet reģistrēti lietotāji var sekot līdzi, kas ar pārkāpuma lietu notiek.
Pašlaik ar aplikācijas starpniecību Rīgas policija saņem desmito daļu no visiem ziņojumiem. Un viens no biežākajiem ziņotājiem bijis kāds rīdzinieks, kura mikrorajons autovadītāju dēļ ir ar izdangātām ietvēm un zaļo zonu. Tas apgrūtinājis pastaigas ar bērnu ratiem, un vīrietis par katru pārkāpēju ziņojis Pašvaldības policijai.
Sarakstē ar Latvijas Radio, lūdzot saglabāt anonimitāti, ziņotājs atklāj, ka jau pirms kāda laika pamanījis, kā policijas darbinieks bez soda palaiž automašīnas īpašnieci, kas pārkāpusi satiksmes noteikumus. Vīrietis likumsargam jautājis, kāpēc tā.
“Viņš pastāstīja, ka viņiem – policistiem – riebjas likt soda kvītis un, ja vien iespējams, to nedara. Viņš stāstīja, ka policisti jau kādu laiku ir dusmīgi, jo mūsu mikrorajonā uzradies kāds "maniaks", kas ziņo par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem,” atklāja ziņotājs.
“Viņiem tad “nākas” ziņotājam sekot pa pēdām, kur viņš staigā pa rajonu un ziņo ar aplikāciju par pārkāpējiem. Savukārt vakar mani uzmeklēja cilvēks, kam pašvaldības policija aizlīmētā protokola iepakojumā bija ielikusi lapiņu, lai mani meklē un izrēķinās par ziņošanu. Tagad man ir bail doties ar savu ģimeni ar bērnu ratiem pastaigā, jo n-tajiem cilvēkiem jau šādas lapiņas varētu būt saliktas,” rakstīja ziņotājs.
Rīgas pašvaldības policija sākusi dienesta pārbaudi, lai noskaidrotu, kā ziņotāja vārds varēja nonākt atklātībā.
Izmeklēšanas pirmajā dienā neesot pierādījies tas, ka lapiņu ar ziņotāja uzvārdu rakstījis pašu likumsargs, apgalvoja policijas pārstāvis Toms Sadovskis.
Pašlaik ir pārbaudīti ziņojumi no automašīnām, no dežūrdaļām, saņemti darbinieku paskaidrojumi, un pagaidām nav pierādījumu, ka darbinieki būtu likuši šo zīmīti ar ziņotāja vārdu.
Ja izrādīsies, ka to izdarīja policists, viņiem “nav vietas policijā”, uzsvēra Sadovskis.
Ziņotāju aizsardzība joprojām vāja
Normatīvie akti pašlaik vāji garantē to cilvēku anonimitāti, kas ziņojuši par dažādiem pārkāpumiem. Piemēram, administratīvajās lietās potenciālajam vainīgajam ir iespējas iepazīties ar visu pārkāpuma lietu, tajā skaitā ziņotāja liecību.
Tomēr bailes no ziņotāja vārda nākšanas gaismā un vēlākiem izrēķināšanās draudiem ir galvenie iemesli, kādēļ pašlaik tā dēvētie trauksmes cēlāji par nelikumībām vēsta kūtri, atzīst «Sabiedrības par atklātību «Delna»» jurists Jānis Veide, kas strādā pie likumprojekta trauksmes cēlāju aizsardzībai.
Izstrādātais likumprojekts valdības darba kārtībā varētu nonākt tuvākās nedēļas laikā, bet ar dokumentu vēl jāstrādā Saeimai. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija jeb OECD Latvijai tādu likumu prasījusi pieņemt līdz nākamā gada sākumam, bet pašlaik skaidrs, ka šis process kavēsies.
