Patlaban Valsts valodas centra pastiprinātas uzmanības lokā nonākušas dažādas publiskām personām piederošas kapitālsabiedrības.
Valsts valodas centrs pērn mainījis savu taktiku, kā rezultātā, neraugoties uz to, ka aizvadītajā gadā centrs veicis teju 3400 pārbaudes, ir ievērojami samazinājies uzsākto administratīvo lietvedību skaits.
Raksturojot tendences, Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta vadītāja Ingrīda Bērziņa stāsta, ka „pagājušajā gadā ir uzsāktas 493 lietvedības, kas ir četras reizes mazāk nekā 2015. gadā”.
“Šāds rezultāts ir sasniegts, būtiski mainot centra taktiku. Tas nozīmē, ka ne vairs par katru iesniegumu, kas ir saņemts Valsts valodas centrā, mēs uzsākam administratīvo lietvedību. Svarīgi zināt, ka pārbaudes mēs uzsākam tāpat, bet tikai gadījumos, kad pārkāpums ir acīmredzams, tiek uzsākta lietvedība,” skaidro Bērziņa.
Pārbaudēs nereti nākoties secināt, ka pārkāpumu nav un sūdzību autori, visticamāk, rīkojušies emociju iespaidā.
Iemesli, kādēļ nolemts mainīt savulaik praktizēto pieeju, esot vairāki, taču pats galvenais – padarīt Valsts valodas centra darbu efektīvāku, lieki netērējot resursus un dodot pārkāpējiem iespēju pārkāpumu novērst labprātīgi, saka Bērziņa.
„Viens ir padarīt šo procesu vieglāku no dokumentu aizpildīšanas un mākslīgas birokrātijas viedokļa. Otrs uzsvars ir uz kvalitātes audzēšanu. Mēs tam patiešām pievēršam lielu uzmanību. Par to liecina, lai cik dīvaini tas neliktos, tiesvedību skaita pieaugums. Jo mēs labāk strādājam, dabiski, ka otra puse pārsūdz mūsu pieņemtos lēmumus un, kas ir būtiski, šādi mēs veidojam tiesu praksi valodas jautājumu jomā,” stāsta Bērziņa.
Tipiskākie jeb visbiežāk pieļautie pārkāpumi gan vēl arvien ir tie paši. Administratīvā atbildība par Valsts valodas likuma pārkāpumiem lielākoties piemērota par valsts valodas nelietošanu amata un profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā.
„Pats raksturīgākais pārkāpums joprojām ir valsts valodas nelietošana nepieciešamajā apjomā, veicot amata pienākumus. Pērn par šo pārkāpumu tika sastādīti protokoli 325 personām, savukārt 2015. gadā par šo pārkāpumu tika sodītas 479 personas,” saka Bērziņa.
Savukārt par savulaik bieži izplatītā preču marķējumā un lietošanas instrukcijās esošās informācijas nenodrošināšana latviešu valodā pērn konstatēta tikai 46 gadījumos.
