Par iebraukšanu Jūrmalā 1. aprīļa līdz pat septembra beigām būs jāmaksā divi eiro. Kā stāsta pašvaldība, nodevas maksa ieviesta, lai ierobežotu satiksmes plūsmu pilsētā, tādējādi rūpējoties par vides piesārņojuma mazināšanu. Jāatzīmē, ka vēl pirms diviem gadiem par iebraukšanu Jūrmalā bija jāmaksā visu gadu, bet par lēmumu iebraukšanas maksas iekasēt vien vasaras sezonā stāsta domes pārstāve Zane Leite:
„Tāds lēmums tika pieņemts, lai veicinātu tūristu skaita pieaugumu aukstajā periodā, kā arī lai veicinātu pakalpojumu uzņēmēju attīstību, lai vairāk cilvēku brauktu un izmantotu mūsu vietējo uzņēmēju piedāvājumus, un nebūtu šī iebraukšanas maksa kā šķērslis.”
Kopš iemaksas ziemas periodā atceltas, pašvaldība esot novērojusi, ka Jūrmalu ziemā apmeklē vairāk interesentu un viesu, un pagājušajā gadā kopumā apmeklētāju skaits ir pieaudzis. Vasaras sezonā divu eiro iebraukšanas maksa tūristiem netraucējot, saka Zane Leite: „Pagājušajā gadā tūristu skaita pieaugums ir bijis 21%. Par autostāvvietām nav jāmaksā, domāju, ka tas nav šķērslis – atpūtai visas dienas laikā maksāt šos divus eiro.”
Pērnajā sezonā nopirktas teju 700 tūkstoš šādas caurlaides, pilsētas budžetu papildinot par gandrīz diviem miljoniem eiro. Kā rāda pilsētas statistika, divas trešdaļas viesu ir no kaimiņzemēm Krievijas, Igaunijas un Lietuvas, bet viena trešdaļa - Latvijas iedzīvotāji no citām pilsētām.
Pašlaik Jūrmala ir vienīgā pilsēta Latvijā, kurā par iebraukšanu ir jāmaksā, tajā pašā laikā tūristu pieplūdums vasaras sezonā novērojams arī Carnikavas pašvaldībā, taču kā stāsta domes pārstāvis Imants Pastors, ideja par iebraukšanas maksām pašlaik domē aktuāla nav:
„Novadā iebraukšanu par maksu - nu to gan mēs neplānojam. Pie mums ir deklarēti septiņi tūkstoši, bet vasarā iebrauc ap 25 līdz 27 tūkstoši cilvēku, un tie cilvēki faktiski rada pieplūdumu gan ar mašīnām, gan vēl savādāk. Līdz ar to mēs ieviesām vienkārši jaunus satiksmes regulēšanas mehānismus, nosakot zonas, kurās nedrīkst ilgstoši stāvēt, tikai izlaist pasažierus un pēc tam novietot auto stāvvietā.”
Arī Saulkrastos, kur tostarp ir Zilā karoga pludmale, iebraucot jāmaksā nav. Domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Līcis gan stāsta, ka jautājums par iespējām, kā papildināt budžetu, pašlaik ir īpaši aktuāls. Tas saistīts ar vairākām izmaiņām likumdošanā.
„Ar 1.janvāri pašvaldību rīcībā ir nodota pludmale. Tātad pieņemts ir Zemes pārvaldības likums un mūsu rīcībā ir nodoti 18 kilometri pludmales. Un tā ir jākopj, jātīra. Tika solīts, ka tiks arī šiem mērķiem piešķirts finansējums no valsts puses, diemžēl tas izpalika. Tā ir tāda jauna izdevumu pozīcija, kas ir klāt ar 1. janvāri,” saka Līcis.
Papildus jaunais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis paredz, ka Saulkrastiem šim mērķim būs jāmaksā vairāk nekā iepriekš, tāpēc jādomā par veidiem, kā Saulkrastu budžetu papildināt:
„Pašvaldībai būs jādomā par to, kādā veidā iegūt kādu finansējumu tai pašai pludmales uzturēšanai, kāpu uzturēšanai, autostāvvietu sakārtošanai, tualešu ierīkošanai un tā tālāk. Vai tās ir iebraukšanas maksas? Tas ir diezgan sarežģīti - veidot iebraukšanas maksas un tās administrēt. Es domāju, ka iebraukšanas maksa Saulkrastos tā varētu nebūt, bet varētu domāt par to, ka visā Saulkrastu teritorijā ir zona starp pludmali un dzelzceļu, kur apstāšanās gan būtu par maksu.”.
Pašvaldībām ar jūras piekrastēm tūrismam veiksmīgākais laiks ir tieši vasara, taču rudenī iedzīvotāji labprāt dodas uz Siguldu. Domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics atzīmē, ka tūristu pieplūdums agrāk kavējis transporta kustību Siguldā, taču pašlaik satiksmes plūsma tiekot stingri regulēta. Par papildus samaksu iekasēšanu no pilsētas viesiem šajā laikā nav domāts.
„Lielā tūrisma plūsma, kas, protams, vislielākā ir rudens zelta lapu laikā, mūsuprāt, nav par pamatu tam, lai slēgtu kādu transporta kustību, vēl jo vairāk - tas ir valsts autoceļš. Nevaru piekrist tādam viedoklim, ka visas lietas, kas ir labas, tās vajag kaut kā aprobežot. Noteikti nē, neplānojam zelta lapu laikā slēgt Gaujas ieleju vai iekasēt kādu papildu maksu.”
Tiesības izveidot iebraukšanas nodevas līdzīgi kā Jūrmalā ir visām Latvijas pašvaldībām. Plānotie ieņēmumi vien jāiestrādā pašvaldības saistošajos noteikumos par nodevām. Tālāk iekasēšanas pamatotību izvērtē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
