• Pirmdiena, 2017. gada 1. maijs
  • Vārda diena: Ziedonis
Rīgā 0°C, Z vējš 2m/s

«Sistēmas bērni» Par bērnunamu šausmām uzzina vien audžuģimenes; sistēmā lauvastiesa paliek noklusēta

Ieteikt šo rakstu

20 komentāri | Latvijā

Pēc neatkarīgu ekspertu lēmuma neklusēt uzmanības centrā nonāca Jelgavas bērnunams, bet tā diemžēl nebūt nav vienīgā šāda iestāde, kurā pret bērniem izturas nepieņemami. Personāla un vienaudžu vardarbība pastāv arī citos bērnunamos un internātskolās, un arī citas iestādes izmanto iespēju nosūtīt bērnus uz psihiatrisko slimnīcu, atklāja bijušie bērnunamu audzēkņi. Un liela daļa gadījumu tiek noklusēta.

Vēl pirms diviem gadiem ziņojumā par bērnu dzīvi ārpusģimenes aprūpes iestādēs tiesībsargs Juris Jansons norādīja uz problēmām bērnunamos, un diemžēl mainījies nav nekas. Bērnu dzīves bērnunamos joprojām tiek salauztas, un valsts un pašvaldības par to vēl dāsni samaksā. Visa veida vardarbība diemžēl ir rūgta ikdiena bērnunamos un internātskolās.  

Bērni stāsta audžumammai par piedzīvoto vardarbību

Biruta Kristapure, kas ir mamma pieciem saviem un 34 audžubērniem, par audžumammu kļuva pirms 18 gadiem, paņemot no zīdaiņu nama Sintiju. 10 no viņas audžubērniem ir bijuši no dažādiem bērnunamiem. Un visiem 10 ir kaut kas vienojošs - piemēram, bērniem, kas dzīvojuši zīdaiņu namā, Biruta novērojusi attīstības aizturi, kas pazudusi, nokļūstot ģimenē.

„Viņš 3 gadu vecumā atnāca pie mums, viņam bija rakstīts – garīga atpalicība, smaga garīga atpalicība. Šobrīd viņš mācās tehnikumā, mācās ļoti labi, starp 6 un 7 ballēm, un galvenais – vesels,” stāsta Biruta.

Dace Dzedune ir adoptējusi brālīti un māsiņu, kas zīdaiņa vecumu pavadījuši bērnunamā. Viņa bērnunamu salīdzina ar cietumu, jo piesaistes personas trūkums bērniem atstājis sekas.

„Lai cik mīksta būtu gulta, lai cik foršs būtu tas rāpulītis, bet, ka tevi nepaņem rokās, ka tev nav tā viena cilvēka... Tad rodas tie dīvainie bērni, tie deviantie bērni, tie agresīvie bērni, ar kuriem sistēma pēc tam vairs nevar tikt galā. Tad ir jākliedz, jāsit un jāsūta pie psihiatra. Tas ir tas, kas ir izdarīts ar viņiem agrīnā bērnībā,” sistēmu raksturo Dace.

Liela daļa Birutas bērnu bērnunamā ir piedzīvojusi dažāda veida vardarbību. Daži emocionālu, daži fizisku. Daži izstāsta uzreiz, daži sāk runāt tikai tad, kad pieauguši.

„Bērnunamā, kad ir kaut ko nogrēkojies, liek stāvēt un bez žēlastības. Tā viena meitene, viņai tagad jau ir 23 gadi,  saka – tas bija briesmīgi. Viņa saka – tu lūdzies, ka tu klausīsi, un vienalga tev liek stāvēt līdz vēlai naktij, soda ar aukstu dušu,” stāsta Biruta.

Vardarbība, par ko runā bērni, notiek ne vien audzinātāju un bērnu starpā, bet arī bērnu vidū.

Un starp institūcijām ir ļoti būtiska atšķirība, kā tās mēģina situācijas risināt. Tiesībsarga birojs pirms diviem gadiem adresējis iesniegumu ģenerālprokuroram par iespējamu seksuālu vardarbību bērnu starpā Salas novada bāreņu namā „Līkumi”.

Tiesībsargs secinājis: “Monitoringa laikā iegūtā informācija liecina par bērnunama bezdarbību un izpratnes trūkumu par bērnu tiesībām un interesēm, jo bērnunama rīcība, saskaroties ar konkrēto gadījumu, kas saistīts ar bērnu seksuālajām darbībām, bija vērsta nevis uz šī gadījuma izmeklēšanu un palīdzības sniegšanu bērniem, bet uz to, lai notikušais netiktu atklāts.”

Aprakstītā vienaudžu seksuālā vardarbība risinājusies pirms divarpus gadiem, taču izmeklēšana joprojām nekur tālu nav pavirzījusies, neviena persona nav atzīta par aizdomās turēto.

Lauvastiesa pāridarījumu noklusēta

Policijā un prokuratūrā netiek atsevišķi klasificētas lietas par vardarbību pret bērniem institūcijās, taču nevalstisko organizāciju pārstāvji pārliecināti, ka lauvastiesa pāridarījumu tiek noklusēta.

„Domāju bērnam nav arī drošības, ka viņu uzklausīs un noticēs, kas tur notiek, un ka viņu pasargās,” uzskata  biedrības “Latvijas bērnu labklājības tīkls” pārstāve Daiga Eiduka.

"Es domāju, ka daudz kas nenonāk līdz tiesībsargājošajām iestādēm, jo ir jābūt iesniegumam. Kurš to iesniegumus uzrakstīs? - jo viņš ir viens. Viņam neviena nav,” skaidro Eiduka.

„Ar visizturīgākajiem nerviem cilvēks kaut kādā brīdī salūst un, protams, sākas psihoemocionālas problēmas, sākas psihosomatiskas indikācijas. Protams, ka ir uzvedības novirzes. Bet tā vietā, lai ar bērnu strādātu, lai ar ģimeni strādātu, ķēdītes secībā viņu ievieto vēl psihoneiroloģiskajā slimnīcā, jo viņš ir agresīvs. Protams, viņš ir agresīvs!” saka tiesībsargs Jansons.


Uz psihoneiroloģiskajām slimnīcām sūta arī internātu bērnus

Speciālistu novērojumi liecina, ka bērnunami nav vienīgās vietas, kas bērnus audzinošos nolūkos nosūta uz psihoneroloģiskajām slimnīcām.

Arī internātskolās mācībspēkiem jātiek galā ar lielu audzēkņu skaitu, kas ilgstoši dzīvo internātos. Tiesībsarga biroja pētījums parāda, ka arī internātskolu audzēkņi par nepieņemamu uzvedību nereti tiek sodīti ar psihoneiroloģiskajām slimnīcām. Taču parasti viss tiek darīts likuma ietvaros.

„Psihiatrs pieņem lēmumu, psihiatrs nokonsultē. Mēs, protams, sazināmies ar vecākiem, jo bez vecāku paraksta mēs to nedrīkstam darīt,” stāsta Pelču speciālās internātspamatskolas – attīstības centra direktore Ināra Oļena.

Birutas audzinātā Sintija, kurai pašlaik jau ir 21 gads, stāsta, ka pirms deviņiem gadiem dzīvojusi Pelču speciālajā internātskolā, jo nav tikusi galā ar mācībām vispārizglītojošajā skolā. Internātā viņai bieži bijuši konflikti gan ar citiem bērniem, gan pedagogiem.

„Ļoti bieži mani apmeloja, zēni bija nozaguši naudu, es biju vainīga. Nedeva ēst, bija sods,” atceras Sintija.

Audžumammai sākumā bijis grūti noticēt tam, ko Sintija stāsta.

„Vakarā man Sintija piezvanīja, ka viņu no rīta ved uz psihiatrisko slimnīcu. Es no rīta klāt. [..] Es nopirku, ļoti dārgas bija tās zāles, kas viņai nepieciešamas. Ko es zinu, es jau neesmu ārsts, - bet Sintija pēc tam palika pilnīgi kā dārzenis,” stāsta Biruta.

„Kad es skolā iedzēru zāles, es visu laiku gulēju, nebiju savā ādā. Visu laiku gulēju un gulēju,” piebilst Sintija.

Nomainot skolu, Sintijai vairs neviens nenorādīja uz psihisku saslimšanu, nelika lietot medikamentus. Audžumamma norāda - atšķirībā no Sintijas, daudziem bērniem vecāki nespēj iestāties par viņiem un aizstāvēt.

 

Komentāri (20)

Konstance

pašvaldības bizness, parastais Tieši pār tādām taču vientiesi tik draudzīgi balso nekļūdīgi, nemainīgi
Agita Geslere

Agita Geslere

Man ir pārmetuši par negatīvu publikāciju " ieteikšanu ". Tas vairojot slikto.Bet vai var būt vēl , kas sliktāks, ja neredzama, slima sistēma iznīdē jebko savā ceļā ? protams, ka ir ērti vainot sazin ko un neko neredzēt...ērtāk nedzirdēt....slapstīties...

Tikai arī tas neko nemaina....

Es nesaprotu, kas noticis ar valsti, kura senāk bija attīstīta un visādā ziņā stabila un droša.

Šodien vecie cilvēki kā kāju pamesls...ģimenes un bērni kļuvuši nelabvēlīgi....suņus un kaķus izmet un pamet ....

Kas tā par nežēlīgu sērgu, kurai nekas nav svēts un nekā nav žēl....

Ilga

Sērga? Nauda - liela nauda...un viss... arī par to rakstīju... www.laligaba.lv

lote

juudi pārņem pilnīgi mūsu valsti..lūk . kas notiek..Genocīds pret latviešiem

mbrigzna

Un ko Tu esi izdarījusi, lai tā nebūtu?

Tironis

Šo kampaņu varētu nesaukt par BN reorganizācijas propagandu tikai tad, ja žurnālistus tiešām interesētu noskaidrot patiesību - kur tad bērnu varbūtējais risks saskarties ar vardarbību ir lielāks. Taču pagaidām mediji ar nopietnu situācijas analīzi neizceļas. Gandrīz noticētu, ka BN ir elle, bet saskaroties ar ko tādu:" 2013. gada 23. janvārī Latgales reģionālā atbalsta centra „Rasas pērles” sociālā darbiniece /pers. H/ informēja bāriņtiesu, ka /pers. D/ psihoemocionālais stāvoklis ir stabils, taču ir vērojama neliela trauksme viņa uzvedībā. Bērns stāstījis psihologam, ka audžuvecāki ir viņu pēruši. Latgales reģionālā atbalsta centra „Rasas pērles”atzinumā par psiholoģiskās izpētes rezultātiem speciāliste secināja, ka pastāv iespēja, ka /pers. D/ audžuvecāki nav izvēlējušies adekvātas audzināšanas metodes, pielietojot
fizisku sodu –pēršanu." Varu droši teikt, ka paši sistēmas propagandas žurnālisti daudz ko noklusē.

mbrigzna

Audžu ģimenes bērns, kur audžu ģimenei pasniedz Latvijas lepnuma balvu tagad dzīvo Tērvetes bērnu namā... Bērnu atveda uz BN policijas pavadībā... raksturoja, kā īpaši nežēlīgu, agresīvu un ieteica ievietot psihenē... Sākot darbu ar bērnu izrādījās, ka ne kā tāda nav... un žurnālisti var pajautāt to ne tikai Tērvetes bērnu namam, bet arī Valmieras vājdzirdīgo skolas speciālistiem, kuri saka, ka bērns beidzot ar prieku brauc mājās, tātad uz bērnunamu... un tā jau divus gadus... pierādiet man ka tā ir sistēma!

q

Vai ir kāda vieta, kur Latvijā NAV vardarbība? Bērnu namos, bērnu dārzos, skolās, ģimenēs, uz ielām. Protams, bērni visur cieš vissmagāk, bezspēcīgi un neaizsargāti. Un tikai nesakiet, ka cilvēku ļaunums ir dēļ nabadzības!

qurķim

Nu, pēc kara okupanti nošautos nacionālos partizānus izlika pie lauku veikaliem. Tā tiešām bija vardarbība.

pp

Kārtējais apburtais loks. Paši saražo bērnus, ar kuriem cilvēki bez speciālas izglītības un sagatavošanas vairs nevar tikt galā. Nez kāpēc par cirka dzīvniekiem uztraukums sabiedrībā bija lielāks.

Marks

Beidz muldēt te par cirka dzīvnieku aizstāvjiem! Tieši viņi ir tie, kuri būs gatavi aizstāvēt bērnu intereses, ja valsts turpinās ignorēt bērnunamu problēmu! Aplejot ar dubļiem dzīvnieku aizstāvjus, tu šādi piesedz atbildīgās valsts institūcijas, kā arī atsit sabiedrības vēlmi kādu aizstāvēt.

zilonis

No dzīvnieku aizsardzības organizācijām būtu jāmācās. Diemžēl bērnu nvo Latvijā nav tik mobilizētas un laikam tām cilvēki pietiekami neziedo naudas līdzekļus, lai tās spētu izvērst plašas kampaņas. Bet tas jādara.

fzss

viss vienkarši- ja cilvēks dara darbu kuru neprot, bet citi to nesaka, un neatlaiž viņu...

makita

Tas viss ir slimi. Ja kaut ko tādu veiktu ar pieaugušo, uzreiz būtu iesniegums policijā, lieta. Taču bērnus jau var atļauties mocīt, ignorēt, zāļot, jo viņi sevi nespēj aizstāvēt.
Pēc visa šī arvien vairāk apsveru domu par mazuļa adopciju, jo jūtu sevī pienākumu dot mazajam cilvēkam (kopā ar savu bioloģisko bērnu) iespēju.

Ceru

Ja vari, lūdzu izdari tā! Būs viens cilvēks izglābts...

Līva

Redziet,kur ir vajadzīgi brīvprātīgie entuziasti,kuri desmitiem Latvijas bērnu varētu izaudzināt par priekšzīmīgiem Latvijas pilsoņiem.Diemžēl,visiem,kam tik ir iespējams,labāk atrast darbu kādā departametā un no krietna attāluma par dzīvi bērnu namos visgudri spriest.Pat vienā ģimenē,kur aug 2-3 bērni, nekad viņi nav vienādi un nestaigā kāpa diedziņu,taču vecākiem jāprot viņus izaudzināt šajā praktiski visatļautības atmosfērā.Ne visiem vecākiem tas ir pa spēkam.Tāpēc saku,ka bērnu namos ir jāstrādā enerģiskiem gudriem jauniem cilvēkiem,kuri spēj šiem nabadziņiem dienas garumā vadīt interesantas nodarbības,rādīt priekšzīmi nevis strostēt tos,kuri vismaz kaut ko dara šo dzīves pabērnu labā.FUI!

Vita

vardarbība bērnu namos, internātos, skolās, ģimenēs, ielās ...
jūs vakaros ieslēdziet TV - tur ir tikai vardarbība :(

aija

Nekas nav mainījies no padomju laikiem.Viļānos bērnu nodaļā slimnīcā bija divas palātas pamestajiem bērniem.Viņus trīs reizes dienā pabaroja un ieslēdza,lai citu bērnu vecāki tur neieskatās.Un tā viņi vieni tur dzīvojās,kliedza,apkakājās un uz vaskadrānas aizmiga,jo palagus nesedza --priekš kam.

bits

Audžugimenes grib treknāku kumosu. Vot,i cepšanās!
Bērni ir cietēji arī audžuģimenēs.

saltaa

Ne jau tikai sisteemas beernus sliktas uzvediibas deelj ievieto psihenee. Ir arii vecaaki, kuri savus beernus, ar kuriem nemaak vai negrib tikt galaa, ved uz psiheni... arii aarpuseeji normaalaa gjimenee var buut taada vardarbiiba, ka veelaak neviens psihoterapeits nespeej paliidzeet. Un neviens, neviens to neredzeeja.

Pievienot komentāru

Pievienot atbildi

Komentēt vari arī ar savu draugiem.lv vai Facebook profilu!

Atlikušo simbolu skaits: 1000