2016.gadā ieviestās izmaiņas laboratorisko pakalpojumu apmaksā paredzēja, ka ģimenes ārsti uz vairākām analīzēm savus pacientus vairs nevar nosūtīt - tām ir vajadzīgs speciālista nosūtījums, - kā arī vairākas analīzes apmaksā tikai noteiktā secībā un ar noteiktu laika intervālu.
Veselības ministrijas galvenais mērķis bija ietaupīt naudu un ierobežot neapmatotu analīžu veikšanu. Vērtējot finansiālā izteiksmē, rezultāts ir. Pērn analīžu apmaksai no valsts maka iztērēts par 5,6 miljoniem eiro mazāk nekā vēl gadu iepriekš, kad analīžu apmaksai tika iztērēti gandrīz 28 miljoni eiro, un ietaupītā nauda novirzīta citiem mērķiem.
"Pagājušā gadā jau no oktobra ļāva atvērt šo te zaļo koridoru attiecībā uz diagnostiskiem izmeklējumiem saistībā ar pamatotām aizdomām par onkoloģisku slimību," stāsta Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders, "un papildus tika stiprināta arī primārā veselības aprūpe."
Laboratorijās gan saka – rezultātā pieaudzis pacienta maksājumu apjoms par analīžu veikšanu. Piemēram, lielākajā – Gulbja laboratorijā - valsts apmaksātajos pakalpojumos ir 24% kritums, savukārt pacientu pašu apmaksātajos – 26% pieaugums. Līdzīga tendence ir arī citās laboratorijās. Ģimenes ārste Sarmīte Veide, vērtējot aizvadītā gada pieredzi secina, ka pacientam tā nākusi par sliktu
"Varbūt tā ir nauda, kas ir vajadzīga uz veselīgāku pārtiku, siltāku apģērbu, un pacients gala rezultātā ir zaudētājs. Vai no tā iegūst valsts... Valsts iegūst, ka it kā ietaupīja kaut kādus miljonus. Bet kas notiek ar šiem miljoniem? Tie tiek pārlikti uz citām vietām un pēc būtības jau neatrisina to problēmu, ka sistēmā šis finansējums trūkst kopumā," spriež ģimenes ārste, Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide.
Iesmels, kas jaunajā sistēmā mudina maku vērt vaļā pašiem, ir ilgā gaidīšana un vairākkārtējā došanās uz laboratoriju. Veide gan atzīst – dažos gadījumos, piemēram, pacientiem ar vairogdziedzera hormonu problēmām, ģimenes ārsti atkal ir tiesīgi nozīmēt vairākas analīzes uzreiz.
"Tas jau parāda, ka ir jau atkāpušies atpakaļ ierēdņi un ļauj ģimenes ārstiem noteikt laboratorijas izmeklējumus. Un tad mēs skatāmies, ka ar nākamo mēnesi atkal plāno mainīt šo te kārtību. Tā ka nu šādus eksperiments mēs taisām nepārtraukti," saka Veide.
Veselības ministrijā gan saka, tas, ka laika gaitā diskusiju rezultātā notiek kādas izmaiņas, ir saprotami, taču kopumā jaunā sistēma tāda paliks. Pašu pacientu finansiālajam ieguldījumam neesot jāaug..
"Tas, ko pacients var no savas puses, - interesēties un jautāt, kāpēc šis izmeklējums ir nepieciešams, it īpaši, ja tas ir jāsedz no pacienta izmaksām," norāda Oskars Šneiders.
Marts gan būs vēl viens pārbaudījums taupības režīmam. Redzot pērnā gada ietaupījumus, Nacionālais veselības dienests šogad jau automātiski noslēdzis līgumus ar laboratorijām par mazākām summām. Gan Gulbja laboratorijā, gan Centrālajā laboratorijā atzīst - šā gada pirmajos mēnešos piešķirtās kvotas pārtērētas par 20-30%, un nav izslēgts, ka pēdējā marta nedēļā valsts apmaksāto analīžu veikšana būs jāpārtrauc, lai piebremzētu tēriņus. Nacionālajā veselības dienestā gan saka, ka celt trauksmi ir pāragri.
"Katru gadu vislielākais laboratorisko līdzekļu patēriņš ir marta mēnesī, kad šī epidemioloģiskā situācija ir sliktāka, cilvēki biežāk slimo, savukārt augusta, jūlija mēneši ir viszemākais patēriņš, un katru gadu šīs līknes ir ļoti līdzīgas, un gada sākumā parasti ir augstāk patēriņš, un parasti tas izlīdzinās," skaidro Nacionālā veselības dienesta Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītāja Līga Gaigala.
Sarunas ar pakalpojumu sniedzējiem gan notiekot pastāvīgi un vajadzības gadījumā lemšot, ko darīt.
