Pabriks: Igaunijas iedzīvotāji var gulēt mierīgi, jo viņu dienvidu robeža ir drošībā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem.

Igaunijas iedzīvotāji var naktīs gulēt mierīgi, jo viņu dienvidu robeža ir drošībā, aģentūrai BNS atzina Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks, komentējot mediju publikāciju, ka Igaunijas valsts drošības sistēmas vājākais posms ir tās dienvidu kaimiņš Latvija.

Igaunijas iedzīvotāji var naktīs gulēt mierīgi, jo viņu dienvidu robeža ir drošībā, aģentūrai BNS atzina Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks, komentējot mediju publikāciju, ka Igaunijas valsts drošības sistēmas vājākais posms ir tās dienvidu kaimiņš Latvija.

"Es nedomāju, ka žurnālists ir bijis Latvijā un iepazinies ar situāciju – tas laikam ir kāds interešu projekts. Izmantot viena vai otra eksperta divus vai trīs teikumus – tas vēl neko neizsaka. Ja mēs aci pret aci runātu ar šiem ekspertiem, nu tad mēs paskatītos. Taču te jau runa ir par raksta autoru," uzsvēra ministrs, komentējot laikraksta "Postimees" rakstu.

Ministram gan ir žēl, ka šāda publikācija tapusi Latvijas valsts svētku priekšvakarā, kuri saistās ar Latvijas armijas varonību. "Varu droši pateikt Igaunijas iedzīvotājiem, ka viņu dienvidu robeža ir drošībā un viņi var mierīgi gulēt pa nakti," sacīja Pabriks.

Ministrs domā, ka šim rakstam ir sponsori un atbalstītāji un tam ir mērķis – kaut kādā veidā veicināt nesaskaņas Baltijas valstu vidū. Tas ministru visvairāk sāpinot, jo Latvija vienmēr iestājusies par Baltijas valstu sadarbību. "Šāda tipa tendenciozi raksti neveicina šo izpratni," teica ministrs.

Rakstā minēto secinājumu, ka Latvija pārāk maz naudas veltot aizsardzībai, Pabriks pieņemot. "Tas ir acīmredzami, un tam es piekrītu, bet mums pieaugums ir paredzēts, turklāt Latvija krīzes laikā ir veikusi efektīvu armijas reformu. Ja runājam par armijas spējām, tad mēs esam gatavi parādīt savus rādītājus NATO novērtējumā un es aicinātu Igaunijai darīt to pašu un parādīt savus rādītājus. Tad varam salīdzināt," norādīja aizsardzības ministrs.

Apgalvojums, ka Latvijai praktiski nav bruņumašīnu, prettanku ieroču, artilērijas un pretgaisa aizsardzības sistēmas, arī nav patiess. Bruņumašīnas pagaidām vēl nav, taču pārējais minētais bruņojums Latvijai ir, turklāt tieši pašlaik Aizsardzības ministrija bruņumašīnu projektu virzot uz priekšu. "Bruņumašīnas neapšaubāmi ir svarīga lieta, taču ne jau bruņumašīnas izšķir armijas spējas," viņš paskaidroja.

Pabriks arī pastāstīja, ka Lielvārdē patlaban turpinās būvdarbi pie standartiem atbilstoša lidlauka, kuru plānots atklāt 2014.gadā un kurā cita starpā varēs nosēsties arī Igaunijas lidmašīnas.

Par muļķībām ministrs arī dēvē apgalvojumu, ka Igaunijas karavīri Afganistānā piedalās karadarbībā, bet Latvijas karavīri tikai apmāca afgāņu spēkus. "Mēs esam piedalījušies un piedalāmies, un esam par to augsti novērtēti," uzsvēra ministrs.

"Īsi sakot, es nedomāju, ka Igaunijas armija ir ar kaut ko ievērojami spējīgāka par Latvijas armiju. Es domāju, ka mums ir apmēram līdzīga situācija. Protams, ir kaut kādas atšķirības, kas parādās aizsardzības budžetam veltītajos procentos, jo ne par velti mēs prasām, lai aizsardzībai tiek veltīti 2% no iekšzemes kopprodukta," norādīja Pabriks.

Jau ziņots, ka Igaunijas laikrakstā "Postimees" Starptautiskā aizsardzības pētījumu centra eksperts Kārels Kāss apgalvo, ka Igaunijas valsts drošības sistēmas vājākais posms ir tās dienvidu kaimiņš Latvija, kas nav spējīga ne patstāvīgi aizsargāt sevi, ne iesaistīties starptautiskā sadarbībā.

Viņš paskaidroja, ka trīs Baltijas valstis ģeopolitiskā ziņā veido savdabīgu pussalu, kuru ar Rietumeiropu savieno šaura zemes strēle uz Lietuvas–Polijas robežas blakus smagi bruņotajam Krievijas Kaļiņingradas apgabalam. Latvijas Aizsardzības spēku galēji zema potenciāla dēļ Igaunijai militāra konflikta gadījumā neizbēgami jābūt gatavai aizstāvēt arī savu dienvidu robežu ar Latviju, uzskata Kāss.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti