OECD ziņojums par izglītību: ko tieši iesaka eksperti?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Ne tikai jāceļ algas skolotājiem, bet arī jāslēdz daļa skolu laukos un pārējās jāiegulda resursi, lai celtu mācību kvalitāti. Jāpanāk, lai bērnudārzus apmeklētu vēl vairāk mazuļu, un jāpēta, kāpēc tik daudz septiņgadieku vēl nesēž skolas solā. Jāsamazina tā saukto specskolu skaits, bērnus ar īpašām vajadzībām integrējot parastajās klasēs. 

Tie ir soļi, kurus izglītības kvalitātes un līdz ar to valsts konkurētspējas celšanai Latvijai iesaka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD). Piedāvājam daļu ieteikumu no ceturtdien publicētā organizācijas ziņojuma “Izglītība Latvijā”.

Obligāto pirmsskolas izglītību no 4 gadu vecuma

OECD slavē Latviju, ka divdesmit  gadu laikā ievērojami audzis to bērnu skaits, kas apmeklē bērnudārzus - īpaši 5 un 6 gadu vecumā. Savukārt līdz trīs gadu vecu mazuļu bērnudārzos ir maz, daļēji tāpēc, ka trūkst vietu un privātās iestādes ir dārgas.

Ziņojumā ieteikts arī apsvērt nākotnē par obligātu noteikt pirmsskolas izglītību no četru gadu vecuma, nevis no piecu, kā tas ir pašlaik. Īpaši svarīgi tas būtu lauku apvidū, tā kā agrīna bērnu iesaiste apmācībā uzlabo viņu vēlākās spējas skolā un mazina sociālo nevienlīdzību. OECD arī norāda, ka nodrošināt vienlīdz kvalitatīvu apmācību liedz pašvaldību atšķirīgās finansiālās iespējas, un izteikta problēma tā ir laukos.

Pārāk daudz 7 gadu vecumā vēl neapmeklē skolu

Gandrīz 7,8% bērnu septiņu gadu vecumā vēl nemācās skolā - Latvijai jāanalizē iemesli, kāpēc viņu ir tik daudz. Piemēram, Igaunijā, Somijā un Zviedrijā, kur arī skolu sāk no 7 gadu vecuma, šis skaitlis nepārsniedzot divus procentus.

OECD norāda, ka nav zināms, kādu iemeslu dēļ tik daudz bērnu šajā vecumā vēl ir pirmsskolās - vai tās ir īpašas mācību vajadzības, kuras būtu jārisina citādi, vai problēma skar noteiktas bērnu grupas, piemēram, zēnus vai atsevišķas mazākumtautības. Vēlāka skolas sākšana var ierobežot bērnu iespējas nākotnē, raksta OECD.

Bērnudārzos maksāt tikpat, cik sākumskolās

Lai gan daudzās valstīs pirmsskolas pedagogu atalgojums ir zemāks nekā sākumskolās, OECD aicina atšķirības likvidēt. Proti, celt algas un maksāt pirmsskolu pedagogiem tikpat, cik sākumskolās.

Organizācija atsaucas uz ziņojumu, kas pierāda - tādā veidā var divkārt celt bērnu lasīšanas un matemātikas prasmes. Tāpat jāpalielina pedagogu tālākapmācība, īpaši tādēļ, ka liela daļa izglītību ieguvusi ļoti sen.

Izglītībai jādod vairāk naudas

Publiskais finansējums vidēji uz vienu skolēnu Latvijā ir starp zemākajiem OECD valstīs, turklāt visos izglītības līmeņos. Tas daļēji skaidrojams ar zemajām algām skolu un augstskolu pedagogiem. Tādējādi atalgojuma sistēmas maiņa un konkurētspējīga atalgojuma noteikšana ir ļoti būtiska. Vienlaikus jau esošais finansējums ir jātērē efektīvāk.

Jāslēdz daļa mazo skolu un jāuzlabo pārējo kvalitāte

Latvijas laukos bērni saņem sliktāku izglītību. Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas pētījuma PISA dati rāda, ka matemātikā skolēnu zināšanas atpaliek vairāk nekā par vienu mācību gadu - OECD dalībvalstīs vidēji tas ir pusgads. Lielās atšķirības prasa tūlītēju rīcību, bet līdz šim tās ir ignorētas, raksta OECD.

Jāpadara efektīvāks skolu tīkls un ietaupītie līdzekļi jāvirza mācību kvalitātes uzlabošanai - īpaši lauku skolās. No 2003. līdz 2012.gadam skolēnu skaits pamatizglītībā saruka par 35%, savukārt skolotāju un skolu - tikai par 12%. OECD norāda, ka droši var palielināt skolēnu skaitu klasēs, nekaitējot mācību kvalitātei - to vairāk ietekmē pedagogu darbs, nevis klašu lielums.

Pārāk daudz skolēnu speciālajās skolās

2013./2014. mācību gadā tikai 35% skolēnu ar īpašām mācību vajadzībām mācījās parastajās skolās, pārējie - kādā no 61 speciālajām skolām. OECD norāda, ka Somijā tādās mācās tikai 13%. Lai gan pēdējos gados šajā jomā daudz kas darīts, organizācija aicina vēl vairāk īpašo bērnu integrēt parastajās skolās.

Vairāk atbalsta jaunajiem skolotājiem

Skolotāja profesija nav prestiža. Latvijā ir daudz gados vecu skolotāju un ļoti maz jauno - vecumā līdz 30 gadiem ir tikai 8%. OECD iesaka augstskolās pastiprināt topošo pedagogu atlasi, kā arī nodrošināt atbalsta sistēmu, jaunajam profesionāļiem sākot darbu.

Jāuzlabo skolotāju motivēšanas sistēma

Pašlaik pēc daudziem nostrādātiem gadiem skolotājs saskaņā ar likumu saņem tikai par 4% par likmi vairāk nekā iesācējs, un tas ir jāmaina. Skolotāju darba kvalitātes novērtējums maz ietekmē viņu turpmāko darbu. Ne tikai jāpalielina atalgojums, bet arī jādod skolotājiem lielākas karjeras iespējas.

Jāpaplašina pedagogu tālākapmācība. 27% skolu direktoru nekad nav apmeklējuši apmācības skolu administrēšanā, un tas ir stipri vairāk nekā OECD vidēji. Arī skolotāju dalīšanās pieredzē un kolēģu stundu apmeklēšana nav izplatīta.

Zems profesionālās izglītības prestižs

Jāvairo profesionālās izglītības prestižs - Latvijā tas ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES). Arodskolās mācās 39% visu vidusskolēnu, un tas ir mazāk, nekā vidēji OECD (44%) un ES (50%). Turklāt izteikta ir dzimumu atšķirība - parastajās vidusskolās vairāk ir meiteņu, bet profesionālajās - zēnu.

Jāmotivē uzņēmēji ieguldīt profesionālajā izglītībā

Pretēji OECD vidējiem rādītājiem un arī, piemēram, Igaunijai, Latvija vairāk tērē uz vienu vidusskolēnu vispārējā vidējā izglītībā nekā profesionālajā. Nav datu par to, cik arodapmācībai velta darba devēji, taču pētījumi rāda, ka Latvijas nodokļu sistēma nemotivē uzņēmējus tajā ieguldīt. Tas ir pretrunā ar faktu, ka valsts aizvien vairāk saskaras ar kvalificētu speciālistu trūkumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti