Janvāra sākumā e-veselības lietošanas līgumi bija noslēgti ar vairāk nekā 900 ārstniecības iestādēm un aptiekām – tie bija aptuveni 25%. Tagad ārstu skaits šajā sistēmā tuvojas 1000, bet no aptiekām tā esot lielākā daļa. Tieši pēdējā laikā pieaugusi ģimenes ārstu aktivitāte, pauda Freimane.
Komentējot e-veselības sistēmas gatavību darbam, NVD pārstāve norāda – funkcionalitāte ir izstrādāta un nu nepieciešams sākt aktīvāku sistēmas lietošanu. Viens no paveicamajiem darbiem vēl ir ārējo sistēmu pieslēgšana e-veselības lietošanai, lai ārsti un farmaceiti to varētu lietot ne tikai tiešā veidā, bet arī kopā ar ārstu un aptieku informācijas sistēmām.
Jau ziņots, ka saskaņā ar valdības lēmumu e-veselības sistēmas brīvprātīgās lietošanas termiņš ir pagarināts līdz 2017. gada 1. septembrim. Tad obligāta e-recepšu izrakstīšana attieksies uz valsts kompensējamiem medikamentiem, savukārt darbnespējas lapas tiks izrakstītas, pagarinātas un noslēgtas tikai elektroniski.
Līdztekus tiek turpināta e-veselības sistēmas pilnveide, ņemot vērā lietotāju atsauksmes, un sistēmu pakāpeniski papildina ar jauniem pakalpojumiem – nosūtījumu pie ārsta speciālista, ārsta slēdzienu, vakcinācijas pierakstiem un citiem.
Iepriekš pret e-veselības sistēmas obligātu lietošanu iebilda ģimenes ārsti, bet Veselības ministrija (VM) uzstāja, ka elektroniskās darbnespējas lapas e-veselības sistēmā obligāti jāsāk izrakstīt no 1.decembra. Vēlāk veselības ministre Anda Čakša piekāpās, piedāvājot pārejas periodu e-veselības projekta ieviešanai.