Viena no cietušajām, kura rindā uz tiesu psiholoģisko ekspertīzi gaidīja vairākus mēnešus, ir meitene no Ogres. Par viņu Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma" stāstīja šā gada sākumā. Lai pierādītu, ka kaimiņš ar ilgstošu, nepiedienīgu, seksuāli aizskarošu uzvedību nodarījis viņai kaitējumu, meitenei tika nozīmēta tiesu psiholoģiskā ekspertīze.
"Ekspertīze tiešām ir nepieciešama, īpaši tad, kad nav citu pierādījumu un ir tikai bērna liecības pret iespējamā varmākas liecību. Tad, protams, ekspertīze ir ļoti nopietns pierādījums, kas turpmāk tiesā palīdz uzturēt apsūdzību pret personu," stāsta Valsts policijas Dzimumnoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Oļegs Lavčinovskis.
Kaimiņš iepriekš bija pastrādājis seksuālus noziegumus. Par tiem, kā arī divām slepkavībām viņš cietumā ir pavadījis 25 gadus. Ogres meitenes lietā ekspertīze beidzot ir notikusi. Šonedēļ tiesai jālemj, vai aizdomās turamo paturēt apcietinājumā. Taču jautājums, cik daudz pierādījumu izdevies iegūt aptuveni pusgadu pēc iespējamā noziedzīgā nodarījuma.
Psihologi norāda – bērni nav pieaugušie. Bērns visai ātri no atmiņas var izstumt izmeklēšanai būtiskas detaļas.
To apliecina arī policijā. "Jo ilgāk gaidām pēc notikušā no notikuma, jo apdraudētāks ir iznākums," teica Lavčinovskis.
Viena no tiesu psiholoģijas ekspertēm Inga Lubāne norāda - ekspertīzei vislabākais laiks būtu aptuveni mēnesis pēc kriminālprocesa sākuma.
"Šīs izmeklēšanas darbības tomēr jāveic tādā tempā, lai tas pēc tam netraucē bērnam izdziedināt traumu un atstāt to pagātnē."
Uz ekspertīžu termiņiem un to, ka pārāk ilga vilcināšanās var apdraudēt izmeklēšanu, norāda arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI).
"Viens no bērna atveseļošanās priekšnoteikumiem ir tas, ka konkrētais cilvēks saņem sodu. Tad bērns spēj ātrāk adaptēties, un viņam ir tāda sajūta, ka viņš ir drošībā," norāda VBTAI psiholoģe Marija Sorokina
215 bērniem pērn veiktas galvenokārt kompleksās ekspertīzes, kas ietver psihologa un psihiatra ekspertīzi.
Valsts policijā apstiprina – uz ekspertīzi bērni gaidījuši mēnešiem. Ekspertīžu veicēji – Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs – saka, ka tieši šobrīd neesot garu rindu. Taču, tā kā ekspertīžu skaits atkarīgs no Veselības ministrijas piešķirtajām kvotām, nav izslēgts, ka tās atkal ātri beigsies.
Arī veselības ministre Anda Čakša atzīst problēmu. Ar iekšlietu sistēmas pārstāvjiem viņa esot pārrunājusi šo situāciju. Pagaidām risinājuma nav.
Eksperte Lubāne norāda, ka Latvijā šīs ekspertīzes ir pabērna lomā – tās veic iestāde, kur primārais darbs ir ārstniecība.
Piemēram, Skandināvijas valstīs noziegumi, kur iesaistīti bērni, tiek izmeklēti specializētās iestādēs.
"Šis darbs ir ar ļoti lielu specifiku un, ja mēs paskatāmies citās nozarēs, arī ārsti atšķiras – ir bērnu ārsti un medicīnas iestādes bērniem ir atsevišķi no pieaugušo medicīnas iestādēm. Šī specializācija citās jomās ir, izmeklēšanas jomā tās nav," uzsver Lubāne.
Viņa norāda – Latvijā bērniem izmeklēšanā teorētiski norādīts īpašs statuss. Praksē tā ne vienmēr notiek. Viņa uzskata, ka ekspertīzēm, līdzīgi kā daudzās citās valstīs, vajadzētu veidot atsevišķu centru un tajā atsevišķai izmeklēšanas nodaļai vajadzētu būt veltītai darbam ar bērniem.
