Poikāns ticis attaisnots visās apsūdzībās, ko viņam bija uzrādījusi prokuratūra.Poikāns kļuva pazīstams kā Neo – datorspeciālists, kurš izmantoja nepietiekamu drošību Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzē, lai iegūtu datus par to, cik lepnas algas krīzes laikā saņēmuši ministriju un lielo valsts uzņēmumu darbinieki. Šīs ziņas viņš nodeva Latvijas Televīzijas raidījumam “De facto”, kas tās sniedza plašākai sabiedrībai. Tiesa tagad atzinusi, ka, šādi rīkodamies, Poikāns likumu nav pārkāpis.
Pirmās instances tiesa Neo lietā mani attaisnoja, taču spriedumu prokuratūra un cietušie var pārsūdzēt. Paldies visiem atbalstītājiem.
— Ilmārs Poikāns (@ilmarmors) June 5, 2014
Tiesas sprieduma pasludināšana Ilmāra Poikāna lietā Rīgas Centra rajona tiesā bija diezgan īsa. Un tā bija vienīgā sēde, kurā bija ļauts piedalīties arī žurnālistiem. Pārējo lietu tiesnese Una Melameda izskatīja aiz slēgtām durvīm.
„Tiesa nosprieda Ilmāru Poikānu atzīt par nevainīgu noziedzīga nozieguma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 145. panta 1. daļā, un pēc šī panta viņu attaisnot. Ilmāru Poikānu atzīt par nevainīgu noziedzīga nozieguma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 200. panta 2. daļā, un pēc šī panta viņu attaisnot,” nolasīja tiesnese.
Poikāns ir gandarīts par iznākumu, lai gan atzina - ir žēl tiesāšanai izniekotā laika un resursu.
Poikāns ir arī apņēmības pilns turpināt aizstāvēt sevi, ja prokuratūra spriedumu pārsūdzēs augstāk stāvošajā tiesā. „Es esmu gatavs cīnīties līdz beigām. Te nav runa par to, kas nu tur - nieka sabiedriskie darbi. Te ir runa par principu. Arī viena stunda ir tieši viena stunda par daudz,” uzsvēra Poikāns.
„Pozitīvais iznākums viennozīmīgi ir, kaut vai tas pats likums par to, ka algas tiek publiskotas. Ir lielāka, man liekas, izpratne par caurspīdīgumu, arī IT drošības ziņā ir pieņemta likumdošana tādā veidā, kādā varbūt viņa nebūtu pieņemta, ja nebūtu tas notikums,” teica Poikāns.
Prokurore Vita Ozoliņa vēl nav varējusi pateikt, vai plāno pārsūdzēt spriedumu: „Jūs jau redzējāt, vakar piespiedu darba stundas tika prasītas. Un pēc motivēta sprieduma saņemšanas arī tiks vērtēts.”
Poikāns bija izmantojis Valsts ieņēmumu dienesta datubāzes drošības caurumu, lai piekļūtu tajā glabātajiem datiem par valsts ierēdņu atalgojumu. Šos datus viņš nodeva Latvijas Televīzijas raidījumam „De Facto”, kas ar tiem iepazīstināja plašāku sabiedrību. „Es domāju, ka trauksmes cēlējiem tā ir ļoti laba ziņa, jo tas parāda, ka trauksmes cēlējs, kas izdarījis pilsoniski ļoti grūtu izvēli un izgājis pēc būtības uz risku, kā mēs redzam Poikāna gadījumā, var tomēr tikt attaisnots, ja ir šis te sabiedriskais labums. Ja viņa atnestajai informācijai, publiskotajai informācijai ir acīmredzams sabiedriskais labums, un Poikāna gadījumā, tas nenoliedzami bija,” saka žurnāliste Ilze Nagla.
Attaisnojošais spriedums gan stāsies spēkā tikai tad, ja netiks pārsūdzēts. Prokurore pagaidām neatklāja, kā rīkosies, norādot, ka vispirms jāiepazīstas ar pilno spriedumu, kas būs pieejams 17. jūnijā.
Iepriekš prokurore prasīja 280 stundas piespiedu darbu Poikānam. Viņas lūgumam pievienojās arī par cietušo atzītās bankas „ABLV” pārstāvis, advokāts Jānis Rozenbergs: „Es kā cietušā pārstāvis vakar pievienojos prokurora viedoklim, atbalstot lūgumu par piespiedu darba piemērošanu, ņemot vērā Poikāna kunga vēlmi kaut ko darīt sabiedrības labā, manā ieskatā piespiedu darbs būtu viņam adekvāts un piemērots soda veids.”
Jau ziņots, ka prokuratūra Poikāna lietu tiesai nodeva pērn jūlijā. Viņš tika apsūdzēts arī par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, radot būtisku kaitējumu.
Apsūdzības uzturētāji uzskatīja, ka Poikāns datus no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarāciju sistēmas ieguva, izmantojot sistēmas izstrādātāja neizlabotu programmas kļūdu. Informācija tika izmantota, lai parādītu, ka daudzas valsts amatpersonas, neraugoties uz krīzi un ''jostu savilkšanu'' sabiedrībai, turpināja saņemt dāsnas algas un prēmijas.
Poikāns nav publiskojis informāciju, kas satur privātpersonu sensitīvos datus, piemēram adreses, personas kodus un tamlīdzīgi.
Kriminālprocess daļā par VID datubāzes uzlaušanu tika izbeigts jau pērn, jo Neo datiem bija piekļuvis, izmantojot trūkumus drošības sistēmā. Pēc šā notikuma tika arī pieņemtas likuma izmaiņas, kas paredz, ka valsts amatpersonām izmaksātās algas ik mēnesi tiek publicētas internetā.
