Taču ne visiem tālākie plāni saistīti ar Latviju un nepavisam ne ar Latvijas reģioniem.
Rīgas Stradiņa universitātes sestā kursa studentiem šī nedēļa bija stresa un pārdzīvojumiem pilna – jāliek valsts eksāmens. Daudzo studiju gadu laikā iegūtās zināšanas pārbaudītas gan teorētiskos, gan praktiskos pārbaudījumos. Viss gan vēl nav beidzies, tagad jāapdomā vai un kur stāties rezidentūrā.
„Pats šobrīd skatīšos, mēģināšu Latvijā tikt, jāmēģina konkurss izturēt, un tad jau redzēs, kā būs,” saka viens no jaunajiem mediķiem Rihards Engels, piebilstot, ka ir gatavs braukt arī uz reģioniem.
Tomēr reģioni ne visus vilina.
„Pamācīties jā, bet palikt strādāt laikam negribētu,” bilst vēl viena mediķe.
Daudziem liels izaicinājums šķiet tālākā izglītība un karjera ārzemēs vai vismaz pašfinansēta rezidentūra, jo rezidentūra par valsts līdzekļiem arī uzliek saistības – vismaz trīs gadus pēc tās beigšanas nostrādāt savā profesijā Latvijā.
„Liela daļa brauks prom, liela daļa nevar braukt prom, cits vienkārši negrib. Būs kādi 50 cilvēki, kas varētu doties prom, ieskaitot mani, kas varētu. Bet tagad vienkārši gribas izbaudīt laiku un neko nedomāt,” norāda Rīgas Stradiņa Universitātes 6.kursa studente Alise Griķe.
Medicīnas studiju absolventu uzņemšana rezidentūrā sāksies jūlijā. Tad arī varēs redzēt, cik liela daļa jauno ārstu vēlēsies darbu turpināt reģionos.
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka, ja pretendentiem uz rezidentūru būs vienādi sasniegumi pamatstudiju mācību procesā un līdzvērtīgi rezultāti, priekšroka tiks dota tam, kas rezidentūru vēlas ārpus Rīgas.
Rezidentūrā par valsts naudu kopumā uzņems 200 jauno ārstu. Nākotnē Veselības ministrija gan sola vietu skaitu palielināt. Arī ekonomikās sadarbības un attīstības organizācija jeb OECD rekomendē Latvijai palielināt medicīnas studiju beidzēju skaitu.
