Trīspadsmitgadīgs pusaudzis, kurš pārraidē dēvēts par Anatoliju, izpildījis visus 50 Krievijā pazīstamās pašnāvības spēles izdevumus, izņemot pēdējo. Saviem vārdiem, viņš sācis to spēlēt aiz gara laika.
"Visi, ar kuriem es sazinos, vai nu ir spēlējuši, vai gribējuši spēlēt. Kāds desmit cilvēku.
Draugi spēlēja, es padomāju, man arī interesanti, arī uzspēlēšu. Un iedeva "linku" uz vienu džeku. Kuratoru. Viņam jāuzraksta, pēc tam viņš pārbaudīs, vai lapa nav "kreisā", un tikai tad sāks sazināties," teica Anatolijs.
Visi Anatolija draugi un paziņas apgrozās krievu sociālajā tīklā "Vkontakte". Tīkls viņus pievilcis ar "memēm" un mūziku. "Meme" ir moderna kultūrinformācijas mērvienība.
"Pats pirmais uzdevums bija gareniski pārgriezt vēnas. Trīs griezieni. Tad pēc tam vajadzēja uzzīmēt vali uz rokas, izmantojot žileti," teica pusaudzis.
Taču viņš nesāka graizīt rokas. Un, lai gan šo uzdevumu neizpildīja, nākamo ir saņēmis.
"Es metu citas bildes, apstrādātas, lai tās nevar atrast internetā," viņš paskaidroja.
Anatolijs saka, ka viņam ar draugiem spēlē bija interesanti izskaitļot kuratoru.
"Vēl mēs palaikam šos kuratorus vienkārši čakarējam. Parasti tie ir kaut kādi astotās, devītās klases skolēni. Piemēram, iedodam viņiem saiti uz "IP logeru". Jums atgriež viņu IP adresi, telefona numuru. Un varat viņiem zvanīt, rakstīt. Viņi uzreiz sāk atvainoties, ka viņi tā vairs nedarīs, tikai nesakiet mammai," teica Anatolijs.
"Sākumā viņi ir baigie naži, bet pēc tam, kad saskaras ar kādu reālu problēmu, uzreiz ir, "Ai, es netīšām". Nu šie kuratori ir vienkārši džeki, kas mēģina imitēt. Īstie kuratori, ja viņiem sāk draudēt, sāks draudēt tev pašam," teica Anatolijs.
Pēc 30. uzdevuma no spēlētāja tiek prasīts pārtraukt saziņu ar visu pasauli. Ieskaitot vecākus un draugus. Tāpat bērniem tiek pārsūtīti video - kā likums, tajos ir vardarbība ar locekļu nogriešanu. Tam visam klāt īpaši izvēlēta mūzika. Baisa mūzika, atzina pusaudzis.
Anatolijs zina par spēles izcelsmi un pret to attiecas, kā apgalvo, ar zināmu devu skepses. "Tas, kurš izveidoja šo spēli, gribēja attīrīt pasauli no idiņiem, kas uz to uzķertos," viņš teica.
Pēc tam, kad Rīgā svētdien, 12. februārī no pamestās "Radiotehnikas" augstceltnes policija un ugunsdzēsēji nocēla divus pusaudžus un nogādāja "Gaiļezera" psihiatriskajā nodaļā aizdomās par pašnāvības mēģinājumu, policija sāka izmeklēšanu. Vai tiešām suicidālās grupas darbojas arī Latvijā?
"Pirmais, ko teikt - nekādas spēles nav. Ir sarakste starp atsevišķām privātpersonām, jauniešiem. Viņi apmainās ar informāciju. Tajā skaitā ar internetā atrastiem 50 uzdevumiem. Bet spēles kā tādas nav," teica Andis Rinkevics, Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks.
Policijā apgalvo, ka pusaudži sarakstē, apmainoties ar mūziku un video, kurus viņi nosauc noteiktos veidos, nav nozieguma sastāva.
"Tur netika noskaidrots neviens pieaudzis cilvēks, kurš ar nolūku spiestu pusaudžus izdarīt pašnāvību vai nodarīt sev miesas bojājumus," apgalvo Rinkevics.
Šim viedoklim piekrīt arī Rīgas pašvaldības policija. Pašlaik problēma ar "nāves spēlēm," kad bērni un pusaudži iesaistās dažādās interneta grupās, kur viņiem liek pildīt dažādus uzdevumus, līdz viņi neizbeidz dzīvi pašnāvībā, netiek uzskatīta par akūtu. Vismaz Rīgā ne, intervijā LTV 7 raidījumā “Točki nad i” sacīja Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieka pienākumu izpildītājs ir Andrejs Aronovs.
Problēma ar suicidālo spēli, kura izplatās sociālajos tīklos, rodama arī tajā, ka daži no bērniem, kas to spēlējuši un pildījuši uzdevumus, ar laiku paši pārvēršas kuratoros. Tad viņi sāk izplatīt šos uzdevumus jau citiem pusaudžiem. Tādā veidā viņiem rodas visvarenības sajūta - viņiem liekas, ka viņi kļuvuši par cilvēku likteņu valdniekiem.
Tādā veidā bērns var kļūt ne tikai par upuri, bet arī izprovocēt vienaudžus uz pašnāvības veikšanu.
