Parlamentārieši vienojās, ka varētu rosināt izmaiņas likumā, lai sankcijas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un iesaistīšanos naudas atmazgāšanā padarītu stingrākas.
Izskaust vai vismaz būtiski mazināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmas Latvijā līdz šim nav izdevies. Finanšu plūsmas caur Latvijas bankām, lai netīro naudu izķertu, analizē Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests, taču, kā raidījumā "De facto" atzina Valsts ieņēmumu dienestā (VID), skaļākās krimināllietas nav uzsāktas, pateicoties šai analīzei.
Pirmdien atbildīgajā Saeimas komisijā uzklausīja iesaistīto institūciju pārstāvjus un teju visi kā viens secināja, ka trūkst kapacitātes. Piemēram, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns skaidroja, ka četriem darbiniekiem gadā jāapstrādā 700 ienākošie pieprasījumi par informācijas pārbaudīšanu un analizēšanu. Tomēr vēl lielāku uzsvaru viņš lika uz tiesu praksi.
"Pagājušajā gadā pret 47 personām, kuras nodarīja zaudējumus 4,6 miljonus, ir stājies spēkā 41 notiesājošs spriedums. Un no 47 personām tikai vienai personai sods ir brīvības atņemšana. Un, ko mēs redzam – tad, kad mēs aizsūtam materiālus par vienu shēmu, tā shēma tiek pārtraukta. Paiet laiciņš, tas cilvēks jau taisa divas shēmas augšā," klāstīja Burkāns.
Uz to norādīja arī Finanšu policijas, Valsts policijas un prokuratūras pārstāvji. Saeimas komisijas deputāti vienojās, ka vispirms vērsīsies Tieslietu ministrijā, un, ja tam nebūs rezultāta, rīkosies paši, lai rosinātu izmaiņas normatīvajos aktos. Proti, esot jānosaka minimālais sods, par kuru zemāks par šiem noziegumiem nebūtu iespējams.
"Mēs ciešam milzīgus zaudējumus no nenomaksātajiem nodokļiem tāpēc, ka sods, ko jūs piemērojat, nav adekvāts. Ja cilvēks ir nozadzis 100 000 eiro naudas un nespēj to atlīdzināt, viņa sods nevar būt tikai daži tūkstoši eiro," uzskata Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis ("Vienotība").
To, cik ilgā laikā šādas izmaiņas varētu tikt virzītas, un kādas tieši tās būtu, pirmdien komisijā gan vēl nevarēja pateikt.
Kritizē Burkāna Kontroles dienesta darbu
Neviens no plaši izskanējušajiem ar organizēto noziedzību saistītajiem kriminālprocesiem par nodokļu izkrāpšanu nav uzsākts pateicoties banku ziņojumiem, kurus Burkāna jau sešpadsmito gadu vadītais Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (Kontroles dienests) pārsūta Valsts ieņēmumu dienestam (VID). To intervijā "De facto" apstiprināja Finanšu policijas pārvaldes (FPP) direktora vietnieks Dairis Aniņš.
Lielā mērā ar šo neapmierinošo sadarbību pamatoti 1.aprīlī spēkā stājušies grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas bankām uzliek par pienākumu ziņot VID par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā, apejot Kontroles dienestu.
2015.gadā Finanšu policija uz Kontroles dienesta sniegtās informācijas pamata uzsākusi 19 kriminālprocesus, bet runa nav par skaļajām lietām. Daļa šīs informācijas par finanšu plūsmām iespējamo nodokļu izkrāpēju kontos pievienota vairākiem jau iepriekš uzsāktiem kriminālprocesiem un bijusi ļoti noderīga, lai pierādītu aizdomās turēto uzņēmumu un fizisko personu vainu.
Tomēr VID un FPP vadība nav apmierināta ar izmeklēšanai svarīgo laiku, kas līdz šim zaudēts, informācijai izejot obligāto analīzes procesu Burkāna Kontroles dienestā.
Tāpat ne visi banku ziņojumi līdz šim nonākuši līdz VID, kas līdz šim saņēma tikai Kontroles dienesta analīzi par banku sniegtajiem ziņojumiem, nevis sākotnējo informāciju. Ir bijuši arī gadījumi, kad Kontroles dienesta atsūtītā analīze bijusi kļūdaina.
«Ja mēs runājam par šīm te Finanšu policijas atklātajām lielajām lietām, kas saistītas ar organizēto noziedzību, nu, būsim godīgi, tie ir tie materiāli, kas ir radušies pašā Finanšu policijā jau iepriekš. Pēdējais, par ko mēs esam vienojušies ar Kontroles dienestu, ka mēs uzliksim tomēr prioritāti tādiem materiāliem, kuros ir šī te aizturētā nauda, respektīvi aizturēti finanšu līdzekļi banku kontos, par kuriem varētu būt aizdomas, ka tie ir noziedzīgi iegūti,» intervijā "de facto" atzīst FPP direktora vietnieks Aniņš.
Līdz šim Kontroles dienests ļoti reti bez kavēšanās ziņojis VID jau brīdī, kad konkrēta banka Burkāna vadītajam dienestam prasīja akceptu savu klientu darījumu apturēšanai vai turpināšanai, ja bija saskatījusi aizdomīga darījuma pazīmes.
“Nu, no manas puses būtu pārsteidzīgi apgalvot, ka Kontroles dienests nav devis kādu informāciju VID – es tā nevaru teikt, pilnīgi noteikti, nē, bet tagad ar šo jauno kārtību no 1.aprīļa, kad bankas mums, paralēli dodot informāciju Kontroles dienestam, sniegs informāciju arī VID par aizdomīgajiem darījumiem, mēs ļoti iegūstam, pirmkārt, laiku, jo šī informācija mums atnāk ātrāk, nevis ejot vispirms caur Kontroles dienestu,» uzsver VID direktores vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā.
Kontroles dienesta vadītājs uzsver, ka gada laikā bankās Latvijā notiek apmēram 36-37 miljoni darījumu, un bankas ziņo gadā vidēji par 33-34 tūkstošiem.
«Tātad mūsu rīcībā ir tikai daļa informācijas. Neviens cilvēks nevar izanalizēt šo milzīgo miljonu apjomu, līdz ar to masa paliek tāda, kura nav radījusi aizdomas bankām,» uzskata Burkāns.
Kāpēc nelikumības skaļajās shēmās identificē vēlu?
Kāpēc aizdomīgi darījumi skaļajās nodokļu shēmās identificēti tik vēlu un bankas nesteidz norobežoties no VID un Finanšu policijas redzeslokā nonākušiem klientiem? Vēl viens skaidrojums ir, ka līdz šim bankām informācija par klientu darījumiem VID bija jāsniedz tikai pēc tam, kad no VID bija saņemts konkrēts informācijas pieprasījums. Parasti tas bija gadījumos, kad VID nodokļu shēmās aizdomās turēto uzņēmumu vai personas jau bija brīdinājis un PVN audits jau bija veikts. Parasti no uzņēmumiem jau bija palikusi tukša čaula un konti iztukšoti.
Piemēram, naftas produktu vairumtirgotājs SIA "AVT" nafta šobrīd valstij ir parādā 9,1 miljonu eiro – lielākoties summu veido pievienotās vērtības nodokļa uzrēķins par, VID ieskatā, fiktīvi deklarētiem darījumiem. VID redzeslokā saistībā ar aizdomām par PVN izkrāpšanu SIA "AVT" nafta bija jau 2012.gadā, bet "Swedbank" ar uzņēmumu pārtraucis sadarbību 2015.gada janvārī. Pamatojums – izpētes laikā konstatēts, ka klients iesaistīts krāpniecisku darījumu shēmās, liecina "de facto" informācija.
"AVT" naftas iesniegtajās PVN deklarācijās uzrādījis preču piegādi diviem Kiprā reģistrētiem uzņēmumiem 27 miljonu eiro apmērā. Attiecīgie līgumi par auto detaļu, mēbeļu, IT serveru un degvielas uzpildes staciju aprīkojuma piegādi iepriekš bija noslēgti ar virkni Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, un VID ieskatā bija fiktīvi.
Kāds starpniekfirmas valdes loceklis dzīvesvietu pat bija deklarējis patversmē, kurā nebija atrodams.
Pirms četriem gadiem, kad "AVT" nafta pēdējo reizi iesniegusi gada pārskatu, tās apgrozījums sasniedza 108 miljonus eiro. Šobrīd uzņēmuma saimnieciskā darbība apturēta un arī valsts iespējas atgūt uzrēķinātos nodokļus no trešā lielākā parādnieka ir apšaubāmas.
Savukārt "Nordea bank" Latvijā ilgstoši apkalpojis atsevišķas būvkompānijas, kas 2014.gada vasarā izskanēja vērienīgajā Finanšu policijas izmeklēšanā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un naudas atmazgāšanu, izmantojot fiktīvus darījumus ar starpniekfirmām. Tas nav atturējis "Nordea banku" sponsorēšanas pasākumu ietvaros kopš 2011.gada līdz pat šim brīdim atbalstīt basketbola klubu "VEF Rīga" kopā ar uzņēmēju Māri Martinsonu, kurš minētajā Finanšu policijas kriminālprocesā tika īslaicīgi aizturēts, un, kuram piemēroja aizdomās turamā statusu.
Bankas uzsver, ka to kontroles sistēmas ir atbilstošas un ziņu sniegšana VID notiks tāpat kā līdz šim Kontroles dienestam.
Tomēr skaidrojumus par konkrētiem gadījumiem, kas rada bažas par līdzšinējās prakses efektivitāti bankas nesniedz – to liedz likums.
“Kritēriji nav mainīti, tātad tas nav nekas jauns priekš bankas, priekš bankas ir vienkārši jauns šis kanāls, kur informācija, kas joprojām tiek sūtīta Kontroles dienestam, tiek sūtīta arī VID. Attiecībā uz bankas pusē nepieciešamajiem resursiem nekādas izmaiņas likums neparedz,» norāda "Swedbank" Atbilstības kontroles daļas vadītājs Māris Krastiņš, nekomentējot "de facto" informāciju, ka "Swedbank" par spīti lielajam klientu skaitam, neatļautu nodokļu shēmu pazīmes uzrauga tikai 7-8 darbinieki.
"Nordea banka" līdzšinējo praksi attiecībā uz sadarbību ar VID un klientu iespējamiem nodokļu pārkāpumiem piekrita komentēt tikai rakstiski.
"Nordea bankas" Juridiskā departamenta vadītājs Latvijā Juris Bogdanovs, norāda, ka saistībā ar 1.aprīļa grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām", banka ir veikusi izmaiņas savos iekšējos procesos, lai informācija par aizdomīgajiem darījumiem, kas atbilst noteiktajām pazīmēm, tiktu sniegta arī VID.
«Banka ievēro normatīvo aktu prasībām un tās politika ir sadarboties ar izmeklēšanas iestādēm un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniegt tām bankas rīcībā esošo informāciju. (..) Regulāri tiek veikta arī esošo klientu saimnieciskās darbības un veikto darījumu uzraudzība, lai pārliecinātos, vai klienta veiktie darījumi nav uzskatāmi par aizdomīgiem. (..) Bankas politika attiecībā uz sponsorēšanas aktivitātēm ir sniegt atbalstu iniciatīvām, kas veicina sabiedrības attīstību un izglītošanu, izvērtējot katra sponsorēšanas projekta atbilstību individuāli," rakstveidā uzsver "Nordea banka".
Banku uzraugs nesaskata problēmas līdzšinējā kārtībā
Banku uzraugi atzīst, ka jaunievedums par tiešo saikni starp VID un bankām ir pozitīvi vērtējams no ēnu ekonomikas apkarošanas viedokļa, tomēr problēmas nesaskata arī līdzšinējā kārtībā.
“Mums nav bažas lielas šobrīd un pamata uzskatīt, ka bankas nespēs identificēt aizdomīgus darījumus nodokļu apiešanas jomā, jo viņas to ir darījušas arī līdz šim, bet tagad būs tas papildu darbs, ka tas tiks tieši sniegts arī VID," apliecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāve Ieva Upleja.
Arī banku nozares lobijs uzskata, ka problēma, ja tāda būtu bijusi, jāmeklē VID un Kontroles dienesta savstarpējā informācijas apmaiņā, nevis banku kūtrumā atklāt savu klientu aizdomīgus darījumus.
“Nozarei bija žēl, ka bija jāveido sistēma, ka tas ir otra veida ziņojums uz valsts institūcijām, ka valsts neapmainās savā starpā ar informāciju,
bet mēs ziņojam papildus – bankas ziņo ne tikai uz Kontroles dienestu, bet arī uz VID, bet, lai tā būtu,” saka Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace.
Lai gan banku ziņojumu plūsma no 1.aprīļa vēl nav sākusies, jo ar katru banku ieņēmumu dienestam jānoslēdz individuāls līgums, VID vadība ar jaunievedumu saista lielas cerības, jo par iespējamo nodokļu izkrāpēju naudas plūsmām uzzinās vēl pirms uzņēmums brīdināts par audita uzsākšanu.
Lielo PVN shēmu izmeklētājiem tomēr nepatīk, ka arī pēc jaunās normas ieviešanas Finanšu policija neiegūs pilnu piekļuvi banku informācijai, kas sākotnēji netiek identificēta kā klientu nodokļu pārkāpumi. “Nu labi, var runāt par šīm norādēm – attiecināt uz nodokļu jomu vai neattiecināt uz nodokļu jomu, te atkal jāsaprot, ka, kurš būs tas speciālists, kurš to izvērtēs, vai šis ziņojums attiecas uz nodokļu jomu, vai ne?” bažījas FPP direktora vietnieks Aniņš.
