Lai skaidrotu kanādiešu vajadzības, uz šo zemi jūlijā devās Nacionālo bruņoto spēku virsnieki. Tomēr pēc atgriešanās aizsardzības nozares vadība par konkrētām nepieciešamībām nerunā, bet norāda, ka infrastruktūra, tajā skaitā kazarmas, tiek attīstīta visu spēku vajadzībām un ka bez sabiedrotajiem nepaliksim praktiskas dabas jautājumu dēļ.
„Jaunā kazarma paredzēta 152 karavīriem, pašlaik tā ir nodošanas stadijā,” topošo kazarmu ēku Ādažu militārajā poligonā izrāda Nacionālo bruņoto spēku 3. reģionālā nodrošinājuma centra ēku ekspluatācijas inženieris Jānis Bērziņš.
Tādējādi blakus jau pērn uzbūvētajai trīs stāvu kopmītņu tipa ēkai augusta beigās tiks pabeigta nākamā. „Trešais stāvs jau ir gatavs. Pirmajā ir palicis krāsošanas darbs, ielikt durvis un ieklāt linoleju,” viņš saka. Viens numuriņš būs četriem cilvēkiem, tas būs sadalīts divās istabās ar sanitāro mezglu vidū.
Savukārt pagrabā atradīsies noliktavas karavīru ekipējumam, saimnieciskās un atpūtas telpas, rāda Jānis Bērziņš: "Šeit būs brīvā laika pavadīšanas vieta, blakus ir labierīcības, arī veļas māja un žāvētava, bet otrā pusē – gludinātava. Tā, lai, atnākot no meža slapjam, var sagatavoties nākamajai dienai."
Pašlaik noslēgušies konkursi par vēl divu identisku kazarmu ēku būvniecību, tādējādi pēc darbiem nākamgad būs radītas naktsmājas 608 karavīriem.
Konceptuāli jaunās kazarmas domātas sauszemes spēku vietējiem karavīriem no attālākajiem novadiem, tomēr vajadzības gadījumā pēc komandiera rīkojuma ēkās varēs izvietot arī sabiedroto valstu militārpersonas.
Kā stāsta aizsardzības ministrs „zaļzemnieks” Raimonds Bergmanis, infrastruktūrā līdz gada beigām plānots ieguldīt ap 20 miljonu eiro. Būvējot kazarmas, noliktavas un autostāvvietas, tiekot domāts par kopējām aizsardzības vajadzībām, tāpēc nevarot izšķirt tieši kanādiešu vai citu iebraucēju karavīru vēlmes. Bergmanis cer, ka ar izmitināšanu problēmu nebūs: „Pašlaik ļoti strauji virzāmies uz priekšu. Rudenī Ādažu bāzē tiks pabeigtas divas noliktavas, sāksies arī ceturtās un piektās kazarmas būvniecība. Pagājušajā gadā ir izbūvēta liela telšu pilsētiņa, kas aprīkota ar iekārtām, lai karavīri tur varētu dzīvot gan vasarā, gan ziemā.”
Bergmanis uzsver, ka līdz ar aizsardzības budžeta palielinājumu infrastruktūra tiek strauji paplašināta, turklāt ne tikai Ādažos.
„Darbi notiek aviācijas bāzē Lielvārdē, speciālo uzdevumu vienībā, zemessardzes bataljonos,” norāda ministrs, tomēr infrastruktūras jautājumi ir tikai maza daļa no visām risināmajām lietām, kuru dēļ šomēnes Latvijā gaidāma kanādiešu delegācija.
Būtiski ir operatīvie jautājumi, loģistika, juridiskās nianses, piemēram, uzturēšanās noteikumi mūsu valstī un atbildība pārkāpumu gadījumos, kā arī - vai un kāda tehnika un ieroči būs līdzi karavīriem. Visas šīs lietas plānots sakārtot līdz oktobrim, kad aizsardzības ministri tiksies Briselē. Runājot par to, vai sabiedrību nevarētu satraukt tādu daudzskaitlīgu un multinacionālu spēku uzturēšanās Latvijā, Bergmanis norāda – tas tieši pastiprina drošību un risina saspīlējumus.
„Tāda multinacionāla, starptautiska vienība, kam neapšaubāmi ir arī militārs spēks, ir viens no atturēšanas galvenajiem veidiem, tādā veidā mazinot iespējamos… atrisinot saspīlējumu, kas varbūt virmuļo gaisā.
Tā ir vēsts mūsu valstij, ka šeit ir droši, būs droši un šeit var attīstīties – nākt investori, braukt tūristi un paši dzīvot drošākā vidē,” saka aizsardzības ministrs.
Uz jautājumu, vai līdz ar tādu militārpersonu klātbūtni sagaidāmas arī kādas austrumu kaimiņvalsts darbības, Bergmanis diplomātiski norāda, ka «viņš jau desmit gadus to dara, un šī ir atbilde uz austrumu kaimiņa darbībām».
Līdz ar sabiedroto spēku ierašanos uz reģioniem plānots pārvirzīt pašu karavīrus. Tādējādi plašāka spēku pārstāvniecība būs Alūksnē. Tāpat piebilstams, ka pēc ilgākām sarunām Skrundas novada dome nupat lēmusi 45 hektārus zemes ap bijušo lokatora nodot Aizsardzības ministrijai. Kādreizējā Skrundas armijas pilsētiņā Nacionālie bruņotie spēki varētu organizēt karavīru taktiskās mācības pilsētvidē.
