Alianses valstu aizsardzības ministri vienojās būtiski paplašināt kopīgās reaģēšanas spēkus Eiropā, kā arī izveidot īpašu ātrās reaģēšanas brigādi. Sagaidāms, ka šajā triecienvienībā būs aptuveni 5000 karavīru, kuri varēs ierasties jebkurā NATO valstī 48 stundu laikā.
Alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pirms ministru sanāksmes uzsvēra, ka šī nav agresija, bet gan aizsardzība.
Ātrās reaģēšanas karaspēku viedos karavīri no vairākām lielajām NATO valstīm Eiropā, kas mainīsies reizi gadā. Savukārt citas valstis, tostarp Amerikas Savienotās Valstis, piedāvās papildu speciālistus un īpašu tehniku.
Lai šo ātrās reaģēšanas vienību nepieciešamības gadījumā būtu iespējams uzņemt, sešās valstīs, tostarp Latvijā un pārējās Baltijas valstīs, kā arī Polijā, Rumānijā un Bulgārijā tiks izveidoti militārās plānošanas štābi jeb atbalsta vienības.
Plānošanas štābos strādās aptuveni 40 speciālisti, kuri nodarbosies ar militāro mācību un iespējamo apdraudējumu praktiskajiem aspektiem.
Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) neatklāj, cik tieši tiks ieguldīts plānošanas štāba izveidē Rīgā, tomēr saka, ka kopumā militārās infrastruktūras attīstībā šajā kontekstā tiek plānots ieguldīts 20 miljonus eiro. "Mēs gatavosim savu infrastruktūru un arī štāba elements būs gatavs izvērst jebkuru spēka vienību, ja krīzes situācija notiks Latvijā vai Baltijas reģionā. Runājot par to lielumu, tas ir atkarīgs no tā, kāda krīzes situācija teorētiski vai praktiski var veidoties reģionā," norāda Vējonis.
Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš saka, ka aptuveni pusi no speciālistiem veidos Latvijas un otru pusi ārvalstu eksperti: “Atrodoties tieši Krievijas un Ukrainas robežas tuvumā, mēs šos riskus izjūtam savādāk nekā tās dalībvalstis, kas atrodas Eiropas kontinenta otrā pusē. Un no šī viedokļa raugoties ir skaidrs, ka tīri objektīvi tiek sagaidīts, ka mēs sniedzam arī savu pienesumu. Bet šeit arī jāapzinās, ka jebkas, ko mēs maksātu, ies 2% [aizsardzības budžeta] mērķī.”
NATO ātrās reaģēšanas spēks ar pilnu jaudu sāks darboties no nākamā gada. Šogad Nīderlande, Norvēģija un Vācija nodrošina pilotprojektu ar mazāku karavīru skaitu. Savukārt plānošanas štābi tiks izveidot jau šogad.
Kā ziņots, spriedze starp rietumvalstīm un Krieviju pieauga kopš pērnā gada marta, kad Krievija anektēja Ukrainas pussalu Krimu un vēlāk atbalstīja prokrieviskos separātistus Ukrainas austrumos. Lai apturētu Krievijas agresiju Ukrainā, ASV, Eiropas Savienības un citas valstis ieviesa ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, uz kurām Maskava atbildēja ar rietumvalstu pārtikas embargo.
Tāpat NATO rīko regulārās mācības Austrumeiropā un arī Latvijā regulāri rotācijas kārtībā uzturas NATO spēku pārstāvji.
