Nākotnē cer restaurēt kaujas vietas pie Mazās Juglas upes

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Turpinot Pirmā pasaules kara simtgadei veltītu ierakstu sēriju, stāstām par kaujas vietu pie Mazās Juglas upes. Tagadējā Ikšķiles novada teritorijā mežos vēl atrodamas ierakumu pēdas, militāri priekšmeti, kā arī vācu un latviešu karavīru kapsētas. Divus gadus šeit darbojas kultūras mantojuma centrs, kurā apskatāma arī plaša ekspozīcija par Pirmo pasaules karu. Vietējie cer objektu attīstīt, lai vairāk izglītotu gan jauniešus, gan pieaugušos un kaujas vietas līdz ar ainavas izmaiņām netiktu aizmirstas.

Vienu no Pirmā pasaules kara tēmas izstādēm iespējams aplūkot Tīnūžu muižā, kas atrodas aptuveni 400 metru attālumā no kaujas vietas pie Mazās Juglas. Šī Pirmā pasaules kara cīņa iedzīvotājiem ir mazāk zināma, taču kopš infrastruktūras sakārtošanas un kultūras mantojuma centra izveides cilvēki šeit apgrozoties biežāk un arī par karu interesējoties vairāk. Muzejā ir priekšmeti no cīņu vietām: ieroči, vācu karavīru un strēlnieku formastērpi, ložu čaulītes, vācu armijas virsnieka kauju fotokolekcija.

Turklāt īsi pirms kara simtgades kauju teritorijā izdevies atrast kādu jaunu tā laika priekšmetu. „Mēs veicām izrakumus iebrukušās Pirmā pasaules kara pozīcijās, atvērām tranšeju. Bija pamats domāt, ka tur varētu būt vairāki kritušie latviešu karavīri, jo zināms pēc atmiņām, ka latviešu strēlnieki tās cīņas rakstura dēļ nevarēja apglabāt savus kritušos biedrus. Un ļoti daudzi karavīri tika apglabāti pozīcijās, ierakumu bedrēs. Veicot šādus izrakumus, tika atrasts salauzts zobens. Tas piederējis Krievijas impērijas armijas virsniekam, un tas atrasts 6. Tukuma latviešus strēlnieku pulka pozīcijās, līdz ar to tas piederējis kādam no šī latviešu pulka virsniekiem,” stāsta centra vadītājs Kaspars Špēlis.

Pirmā pasaules kara laikā 1917.gada septembrī Tīnūžu apkārtnē latviešu strēlnieku otrā brigāde ar deviņiem tūkstošiem vīru izvietojās gar upi deviņus kilometru garā joslā, lai 24 stundas aizturēt vācu armijas vienību virzību uz pilsētu. Cīņa bijusi smaga, jo strēlnieku pozīcijas bijušas krietni vājākas militārā ziņā nekā pretiniekiem. Kritušo skaits strēlnieku rindās bijis ap septiņiem tūkstošiem.

Netālu no muižas ceļa malā atrodas kapi un teju simt gadu vecā cīņu vieta. Ainava dažviet nav mainījusies un palicis mežs, kas sevī glabā arī reālo ierakumu pēdas, bet dažviet pozīcijas teritorijās nu atrodas labības lauki vai to šķērso ceļi. Braucot uz vienu no ierakumu vietām, pat kādā viensētas pagalmā uz akas glabājas apkārtnē atrasta militārā ķivere.

Špēlis norāda, ka Pirmā pasaules kara cīņu vietas ir brīvi pieejamas un jebkurš interesents var tās apstaigāt arī gida pavadībā. Patlaban Tīnūžu muižas kultūras centrs atjauno arī piecas Pirmā pasaules kara vācu karaspēka kapsētas un divas latviešu militārās kapsētas, kuru restaurāciju plānots pabeigt kara piemiņas gada ietvaros. Nākotnē arī šeit cer restaurēt kaujas vietas līdzīgi kā Ložmetējkalnā, lai arvien vairāk piesaistītu iedzīvotājus dažādu lielā kara cīņu vietām un skaidrotu mūsu vēsturi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti