Latvijas Universitātes ēkā, kur par nākamo prezidentu sprieda juristi un filosofi, sajūtas bija pretrunīgas – no vienas puses – diskutēt par prezidenta izvēli vajag, bet no otras – vai tam ir jēga, ja pēdējā brīdī partijas tik un tā nobalsos par kādu sev vien zināmu kandidātu?
"Zirgu tirgus. Un tā tas ir – dažas vadošās partijas pēc mūsu sistēmas sanāk kopā un vienam prezidents, vienam premjers, vienam Saeimas priekšsēdētājs," kritiski noskaņots bija jurists Gvido Zemribo.
Līdzšinējais tirgus laukums Valsts prezidenta vēlēšanās, kā skanēja debatēs no akadēmisko aprindu cilvēkiem, rada fundamentālu problēmu – Saeima it kā tautas vārdā ievēl kādu, kurš tā arī neiegūst sabiedrības uzticēšanos. "Man nav atbildes, kāpēc tomēr Latvijā politiskā elite īpaši neutraucas par to, vai šī uzticība mazinās, vai palielinās," atzinās filozofs Artis Svece.
Kā zāles tika minēta iespēja arī virzīt Saeimas apstiprināšanai kandidātus, ko atbalstītu 5000 vēlētāju. "Un tad pie nosacījuma – ka parlamenta balsojums ir atklāts, deputātiem parlamentā arī būtu jāpadomā – balsot par [Ventspils mēru Aivaru] Lembergu vai [tiesnesi Egīlu] Levitu. [LU rektors] Mārcis Auziņš tagad parādās. Tad arī vēlētājs vēlāk to izvēli novērtētu nākamajās Saeimas vēlēšanās," vērtē jurists Tālavs Jundzis.
Jāmeklē kandidāts, kurš spētu būt tik iedvesmojošs kā karaliene Viktorija, kurš pēc amata atstāšanas būtu pelnījis memoriālo muzeju vai vismaz tāds, kuram būtu aizliegts savas runas nolasīt no lapiņas un kurš nešaubīgi būtu par Latviju. "Notiek Krimas aneksija pagājušā gadā – pirmās amatpersonas klusē! Pēc mūsu satrauktās runas tiešraidē parādās trīs galveno amatpersonu saskaņotais ziņojums padomju laika stilā! Mums jābūt ļoti alarmētiem par to, kas būs šī pirmā persona, kā viņa spēs raidīt redzamas un neredzamas lietas!" uzsvēra socioloģe Dagmāra Beitnere Le Galla.
Uzskatot, ka Latvijā tādi cilvēki ir – tika norādīts piemēram uz Satversmes preambulas autoru un Eiropas tienesi Egīlu Levitu.
Jau pavisam konkrētu prasību sarakstu prezidenta izvēlē formulēja Rīgas aktīvo senioru aliansē. Kur vecākā dalībniece bija 101 gadu veca, un ļoti interesējas, kurš būs prezidents. "Jā, man patīk, es dzīvoju līdzi! Man taču tas interesē!" teica Marta.
Te atzīst, ka prezidentam noteikti nav jābūt vecākam par 70 gadiem un jāprot angļu valoda. Labai reputācijai, atpazīstamībai, patriotiskmam un virknei citu izvirzītu kritēriju atbilda vairaāki kandidāti, no kuriem fināla balsojumā izvirzījās Sandra Kalniete ("Vienotība") un Mārtiņš Bondars (Reģionu apvienība). Auditorijas balsojumā abi kandidāti saņēma vienādu balsu skaitu.
Abas diskusijas bija valdošo partiju politiķu iniciētas un daži deputāti, kuri bija ieradušies, sola ka šoreiz gribētu lauzt sliktās ievēlēšanas tradīcijas. "Sabiedrības vairākuma viedoklis nevar būt ignorēts!" pauda Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs ("Vienotība"). "Negribas piederēt tādai Saeimā, kura ievēl prezidentu tā, kā līdz šim," piebilda Ilmārs Latkovskis (NA).
Partiju rosinātās diskusijas turpināsies arī ārpus Rīgas, iesaistot arī pašvaldību pārstāvjus studentus, uzņēmējus un citas sabiedrības grupas.
