Vēl aprīlī pēc kārtējā tiesas sprieduma, kas bija par labu Černobiļas avārijas seku likvidētājiem, bet valsts atteicās visos līdzīgos gadījumos izmaksāt likumā noteikto, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ( Nacionālā apvienība) pauda, ka “tas ir nihilisms un tā ir necieņa pret šiem cilvēkiem”.
Tiesa atzina, ka černobiliešiem jāizmaksā gan pensija, gan atlīdzība par veselībai nodarīto kaitējumu. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ieskatā jāizvēlas tikai viens no maksājumiem. Abus maksā tikai tiem, kam uz rokas ir tiesas spriedums. Labklājības ministrijā toreiz norādīja, ka šim mērķim iepriekš budžetā nav atvēlēta nauda un to atkal mēģināšot prasīt nākamā gada budžeta pieņemšana laikā.
“Tomēr, salāgojot budžeta iespējas, priekšlikums netika atbalstīts, tīri finansiālā ziņā. Bet konceptuāli tam, ka izmaiņas ir nepieciešamas, ir atbalsts,” sacīja Labklājības ministrijas pārstāve Marika Kupče, atzīstot, ka praksē nākamgad gan nekas nemainīsies.
Saskaņā ar Labklājības ministrijas aprēķiniem nākamgad šim mērķim vajadzētu 2,3 miljonus eiro. Tomēr Finanšu ministrijā uzsver, ka arī tā pašreizējos apstākļos esot liela summa.
“Liekas, ka šajā brīdī to risinās jautājuma ienākšanas kārtībā, proti, tiem cilvēkiem, kam tiesa ir pielēmusi šo starpību aprēķināt, piešķirs no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Sistēmiska risinājumu pagaidām nav,” atzina Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (“Vienotība”).
Černobiļas avārijas seku likvidētājs Ivars Kalada, kurš ir viens no tiem, kas savu taisnību pierādījis tiesā, gan vērtē, ka jautājuma atlikšana ir laime nelaimē. Pēc viņa teiktā, arī Labklājības ministrijas piedāvātais risinājums bijis diskutabls. Tas nevis paredzēja tiesās lemto, ka jāmaksā abi maksājumi, bet gan jaunu kārtību, kur kopējā černobiliešiem izmaksājamā summa tāpat būtu mazāka. Tāpēc tagad Černobiļas avārijas seku likvidētāji ies ierasto tiesas ceļu; daudzi par to konsultējušies ar jau tiesā uzvarējušajiem.
Viņš pieļāva, ka tiesā prasību būs aizvien vairāk. “Es neprognozēju, kā būs tālāk, bet pārsimt cilvēki droši tagad sniegs [prasības tiesā], sniedz un jau ir iesnieguši,” sacīja Kalada.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, kur iepriekš vairākkārt cilāts šis jautājums, gan sola, ka pavisam bez risinājuma jautājumu neatstās. Komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (Zaļo un zemnieku savienība) pastāstīja, ka pārrunājusi šo jautājumu ar labklājības ministru Uldi Auguli, un, “izprotot situāciju, it sevišķi valsts pamatbudžetā, es domāju, ka 2016.gadā mēs ļoti nopietni strādāsim un šos grozījumus arī pieņemsim; ja nevar 2016. gadā, ir jāvar uz 2017.gadu”.
Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidētāji apsvēruši iespēju vērties arī Satversmes tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
