Uzturēšanas izdevumus dalībai konferencē sedza “Jobbik”. Pupurs skaidroja, ka konferencē pārstāvējis Nacionālo apvienību un piedalījies tajā ar apvienības vadības ziņu. Bet viens no partijas līderiem Raivis Dzintars gan to noliedz.
“Jobbik” konferencē Budapeštā 14.martā tika parakstīta deklarācija par “Algu savienības” izveidi. Saskaņā ar “Jobbik” paziņojumu, šī pārnacionālā organizācija tiek veidota, lai liktu Eiropas Savienības (ES) struktūrām izlīdzināt algas “vecajā” un “jaunajā” Eiropā. To plānots panākt, iedarbinot ES pilsoniskās iniciatīvas mehānismu, kas liek Eiropas Komisijai izskatīt priekšlikumus, par kuru parakstījās vismaz miljons Eiropas pilsoņu, kas dzīvo vismaz septiņās ES dalībvalstīs.
Deklarāciju parakstīja Ungārijas, Slovākijas, Polijas, Horvātijas, Rumānijas, Bulgārijas, Latvijas un Igaunijas politisko spēku pārstāvji.
Dzintars gan LTV7 paziņoja, ka partijā šī iniciatīva netika apspriesta, deklarāciju parakstīja konkrēti cilvēki un viņu viedoklis ir jānoskaidro, bet partijā tas nav pārrunāts un viņu viedoklis nav izskanējis. Dzintars uzsvēra, ka Nacionālā apvienība neko nav parakstījusi un par šo iniciatīvu nav informēta, diskusiju par to nav bijis.
Uz “Ļičnoje delo” jautājumiem, vai partijai bija zināms par Pupura vizīti uz Budapeštu un par “Jobbik” pozīciju Krimas jautājumā, Dzintars atbildēja, ka par to ir jārunā ar konkrētu cilvēku.
Pats Pupurs, jautāts par viņa statusu konferencē, raidījumam pauda, ka pārstāv partiju Nacionālā apvienība, taču saistībā ar iniciatīvu runā visas tautas vārdā, tāpat kā astoņdesmitajos gados, kad Pupurs bija organizācijas “Helsinki 86” biedrs, pirmo reizi tika pieprasīta neatkarība visas tautas vārdā.
Savukārt, jautāts par viņa vizītes un deklarācijas apspriešanu ar partijas vadību un vai viņš oficiāli pārstāvēja Nacionālo apvienību, Pupurs norādīja – ja reiz viņš uz konferenci ir devies, tātad tas tika apspriests. Viņš arī piebilda, ka cer uz to, ka par iniciatīvu runās ne tikai partijas, bet visas republikas līmenī.
Uz norādi, ka Dzintars par viņa braucienu nezina, Pupurs raidījumam “Ļičnoje delo” pieļāva, ka viens no partijas līderiem, iespējams, nav informēts.
Pupurs arī atzina ka braucienu apmaksāja cilvēki, kas viņu Ungārijā sagaidīja, un pasākumu organizēja Ungārijas partija.
No Igaunijas deklarāciju parakstīja Igaunijas parlamenta deputāts no opozīcijā esošās labējās nacionālās Konservatīvās tautas partijas Jaks Madisons, ar kuru Tallinā pēc Rus.lsm.lv lūguma sazinājās “Postimees” žurnālists Georgijs Beltadze.
Jautāts, kas apmaksāja viņa dalību konferencē, Madisons skaidroja, ka tā bija privātā darba vizīte un transportu un dzīvošanu apmaksāja rīkotāji, bet nokļūšana Budapeštā bija pašu dalībnieku ziņā.
Pēc Madisona teiktā, konferences dalībnieki tika izvēlēti partijas līmenī, partija, kas saņēma ielūgumu, lēma, kas dosies uz Budapeštu. “es zinu, ka tā bija arī ar Latvijas pusi, tika lemts, kas vēlas un var braukt”.
Viņš apgalvoja, ka “Jobbik” Latvijā ir tiešais kontakts, kas vienlaikus ir arī Igaunijas Nacionāli konservatīvas partijas kontakts.
“Ļičnoje delo” norāda, ka “Jobbik” ir arī visai tuvas attiecības ar zināmām aprindām Krievijā. 2013.gada vasarā “Jobbik” līderis Gabors Vons, kurš rīkoja šī gada februāra Budapeštas konferenci, uzstājās Maskavas Valsts universitātē kopā ar vienu no “Krievu pasaules” ideologiem Aleksandru Duginu. Toreiz Vons paziņoja, ka brīdī, kad “Jobbik” nokļūs valdībā, tā pievienos Ungāriju Eirāzijas savienībai. “Mēs ne tikai lūdzam Krieviju “izņemt” mūs no ES. Mēs paši izstāsimies, ja mēs būsim valdībā,” toreiz solīja Vons.
Kopā ar Vonu uzstājās arī “Jobbik” Eiroparlameta deputāts Bela Kovačs, kas paziņoja, ka partijas darbu, viņaprāt, atzinīgi novērtē arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Par kādu tieši darbu viņš runāja, kļuva skaidrs 2015.gadā, kad Eiroparlaments atņēma Kovačam deputāta imunitāti pēc Ungārijas prokuratūras pieprasījumā saistībā ar apsūdzībām par darbu Krievijas Federālā drošības dienesta labā, iespējams, kopš 2010.gada.
2014.gadā Kovačs bija novērotājs neatzītajā Krimas referendumā, dažas dienas pēc kura “Jobbik” izplatīja oficiālo paziņojumu, ka referendums bija leģitīms. Viens no partijas līderiem Martons Djendješi toreiz paziņoja, ka partija šo referendumu atzīst. Viņš arī bija tas, kurš parakstīja deklarāciju Budapeštā, kuru parakstīja arī Pupurs.
Pupurs raidījumam “Ļičnoje delo” sacīja, ka nezinājis par “Jobbik” pozīciju Krimas jautājumā un neinteresējies par to, jo par to netika runāts.
Viņš klāstīja, ka viņu interesē Latvijas problēmas un Latvijas iedzīvotāju labklājība, un, ja ir kādi jautājumi, kuros var sadarboties ar “Jobbik” vai kādu citu partiju Asutrumeiropā, tas ir tikai labi.
Madisons savukārt pauda, ka līdz šai dienai viņš nav redzējis nevienu faktu, kas norādītu uz “Jobbik” saistību ar Kremli.
