NA uzsver, ka rektors ir valsts amatpersona, rektoram ir jāvada ne tikai akadēmiskais, bet arī saimnieciskais augstskolas personāls, jāpārstāv augstskola attiecībās ar valsts iestādēm, Ministru kabinetu, Saeimu, jāpiedalās Rektoru padomes sēdēs, jāparaksta finanšu dokumenti, kā arī jāpilda citi pienākumi, kuriem nepieciešamas valsts valodas zināšanas.
“Kā bez valsts valodas zināšanām būs iespēja pilnvērtīgi pārstāvēt augstskolu, un vai tiks pārkāpts Valsts valodas likums un sarunas notiks svešvalodā?” norāda NA.
Tāpēc, izmantojot koalīcijas līgumā paredzētas tiesības, NA bloķēs izmaiņas Augstskolu likumā, kas samazinātu valsts valodas zināšanu prasības. Koalīcijas sadarbības līgums paredz, ka par likumiem, kuri regulē valodas lietojumu, pasliktinot latviešu valodas situāciju, var lemt tikai pēc vienprātības principa.
NA aicina savam lēmumam pievienoties arī pārējos partnerus.
“Cilvēkiem ir jābūt drošiem, ka politiķi nesāks valodas normu mīkstināšanas maratonu. Viss sākas ar it kā nelieliem jautājumiem, tāpēc jau šajā brīdī Nacionālā apvienība teiks „nē”,” uzsver Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Jautājums par valodas zināšanām kļuva aktuāls, jo tieši valodas dēļ par Rīgas Juridiskās augstskolas rektoru nevarēja kļūt augstskolas Satversme sapulces ievēlētais Mels Kenijs. Kenijam nav rektora amata pienākumu pildīšanai nepieciešamā latviešu valodas prasmju līmeņa, līdz ar to viņu nevar virzīt apstiprināšanai amatā. Pagaidām par augstskolas rektora pienākumu izpildītāju iecelts Latvijas Universitātes prorektors un Rīgas Juridiskās augstskolas valdes priekšsēdētājs Jānis Ikstens. Bet Juridiskā augstskola ir atradusi risinājumu - Kenijs apgūst latviešu valodu likumā noteiktajā apmērā, un ministrija tuvākajā laikā gaidīs, ka augstskola rektoru virzīs apstiprināšanai.
Tāpat izskanējušas bažas, ka nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ no amata varētu šķirties Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Anderss Pālzovs. Tomēr ministrija rektora amatam IZM varētu virzīt Pālzovu, ja viņa kandidatūru virzīs pati augstskola, vēstīja aģentūra LETA.
Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) iepriekš medijiem stāstīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plānoja virzīt izmaiņas Rīgas Ekonomikas augstskolas likumā, lai tās rektors Anderss Pālzovs varētu saglabāt savu amatu, nekārtojot valsts valodas prasmes pārbaudes eksāmenu.
Bet, lai ilgtermiņā risinātu jautājumus šo augstskolu rektoru apstiprināšanu, Izglītības ministrija plānoja pārskatīt abu augstskolu darbību regulējošos likumus, kuri varētu būt saistoši arī citām augstskolām.
Šadurskis arī plānoja piedāvāt noteikt minimālo svešvalodās pasniegto kursu apjomu augstskolās, un tas nākotnē ļautu arī ārvalstniekiem strādāt par profesoriem Latvijas augstskolās.
