Garais un grūti izrunājamais vārds “deinstitucionalizācija” nenozīmē tikai pansionātu slēgšanu vai pārveidi. Tā ir arī plaša atbalsta programma ģimenēm, kas savus bērnus ar invaliditāti audzina pašas.
3000 bērniem Latvijā par Eiropas naudu pienākas speciālistu konsultācijas, aukles un rehabilitācija. Taču pagaidām pieteikti tikai 1782 bērni.
“Tā ir lieliska iespēja, un pakalpojumu klāsts ir plašs, 40 speciālistu konsultācijas, reitterapeiti, ergoterapeiti, dažādi inovatīvie pasākumi, arī atelpas brīža programma,” norāda LM Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Maksims Ivanovs.
Ja ģimenē aug bērns līdz četriem gadiem, kam vajadzīga īpaša kopšana, strādājošiem vai studējošiem vecākiem pienākas pakalpojums – aprūpe mājās. Tad līdz 50 stundām nedēļā bērnu pieskata apmācīta aukle.
Un argumentu, ka attiecīgajā pašvaldībā šāda speciālista nav, sociālais dienests vairs nedrīkst izmantot.
Jo šis ir visas valsts projekts, un speciālists vai pakalpojums tad jāatrod citā pašvaldībā. Piemēram, Liepāja jau noslēgusi līgumu ar labu sociālās rehabilitācijas centru Siguldā, un viņu bērni vasarā šo pakalpojumu saņems tur.
“Jo lielāka pašvaldība, jo lielākas iespējas. Bet šis ir nacionāla mēroga projekts. Mērķis – katram bērnam vienādas iespējas,” norāda ministrijas pārstāvis.
Tomēr četru pašvaldību bērniem šie pakalpojumi ir liegti, jo pašvaldības deinstitucionalizācijas plānā nevēlas nepiedalīties.
Tās ir Rīga, Cibla, Jaunjelgava un Līvāni.
Uz visiem šiem pakalpojumiem ģimenes, kurās aug bērns ar invaliditāti, var pieteikties savas pašvaldības sociālajā dienestā. Ja tur rodas neskaidrības, ģimeni aicina vērsties Labklājības ministrijā.
Šī ir arī iespēja nevalstiskām organizācijām attīstīt un piedāvāt savus pakalpojumu. Tāpat trūkst īpaši apmācīto aukļu. Tāpēc pagaidām izskatās, ka naudas labam mērķim ir vairāk, nekā iespēju to īstenot.
