Raidījuma "4. studija" aptaujātie cilvēki, kas ikdienā pārvietojas ar vilcienu, atzina, ka jauniem cilvēkiem nav problēmu tikt vilcienā, ko nevarētu teikt par cilvēkiem ar kustību traucējumiem, jaunajām māmiņām vai gados vecākiem ļaudīm.
"Kāpēc nevar izdomāt nelielu trapu-maziņu, nelielu, tādu piebraucamu pie pirmā vagona durvīm, ko kontrolētu un vadītu vadītājs, kurš redz, kas notiek. Tāds neliels traps varētu glabāties jebkurā stacijā un peronā," rosināja "4. studijas" skatītāja Ilze Veitnere.
Valsts AS "Latvijas dzelzceļš" ("LDz") pārstāvis Māris Ozols norāda:
šajā virzienā jau esot strādāts – cilvēkiem ar īpašām vajadzībām deviņās stacijās esot pieejami īpaši pacēlāji, kurus var pieteikt 48 stundas iepriekš.
Šis pakalpojums ieviests 2009.gadā, kad esot izvērtēti vairāki iespējamie varianti.
"Galvenais aspekts, protams, bija drošība un ērtības. Tika izskatīti vairāki varianti, mēs palikām pie šī te – mobilie pacēlāji," teica Ozols.
"4. studijas" uzrunātie cilvēki gan atzina, ka dzelzceļa stacijās nav manījuši šādus pacēlājus. Arī "4. studijai" neizdevās apskatīt šo pacēlāju, kas tiekot glabāts kādā no stacijas telpām.
"LDz" apgalvo, ka gada laikā šo pacēlāju izmantojot aptuveni 150 cilvēku. Tātad katrs pacēlājs gada laikā izmantots vidēji 16 reizes.
Ja salīdzina ar 17 miljoniem pasažieru pārvadājumu gadā, skaitlis ir niecīgs – iespējams, tieši tā iemesla dēļ, ka fakts par pacēlāju esamību vairumam nav zināms.
Turklāt no Latvijā kopumā esošās 141 dzelzceļa stacijas tikai deviņās ir iespējams pieteikt pacēlāju – Rīgā, Krustpilī, Rēzeknē, Daugavpilī, Jelgavā, Saulkrastos, Siguldā, Dubultos un Vaivaros.
"Diemžēl mēs visās stacijās šo te ieviest nevarējām un arī atbilstoši tā laika plāniem nebija tādas nepieciešamības. "Latvijas dzelzceļš" pamazām nodrošina šo te peronu paaugstināšanu atbilstoši Eiropas standartiem. Savukārt bija paredzēts, ka arī "Pasažieru vilciens" pamazām nomainīs savu ritošo sastāvu," noteica Ozols.
