NATO samitā Velsā tika pausta apņemšanās līdz 2020.gadam palielināt tēriņus aizsardzībai, bet daudzas valstis esot pieņēmušas šos soļus ātrāk. Tā Polija šogad pieņēma lēmumu par 2% no IKP, un Lietuvā nākamajā gadā tie būs 1,5%, savukārt Latvijā – 1,4%, norādīja ministrs.
„Tas ir milzīgs solis, ļoti milzīgs solis: ja mums šogad bija 1%, nākamajā gadā 1,4% no IKP. To novērtē visi, arī mūsu sabiedrotie. Viņi redz, ka mēs pieliekam milzīgas pūles, neskatoties uz to, kāda ir situācija,” sacīja Bergmanis.
Viņš arī uzsvēra, ka Latvija aktīvi strādā pie tā, lai valsts aizsardzības garantēšanai te būtu lielāka NATO spēku klātbūtne. Tāpēc tiek veidots NATO operacionālais štābs, ir panākts ASV lēmums izvietot reģionā smagāku bruņojumu un arī citos virzienos notiek aktīvs darbs.
Jau vēstīts, ka 2016.gada budžetā aizsardzība būs viena no četrām prioritārajām jomām. Tai papildus piešķirs 68,5 miljonus eiro, tādējādi kopumā tās budžeta apjomu palielinot līdz 365 miljoniem eiro.
Tāpat prioritāras būs tādas nozares kā iekšlietas, veselības aprūpe un izglītība. Atbilstošās ministrijas būs tās, kurām nebūs jāmazina savi tēriņi, lai gan pārējām ministrijām tie saruks par 3%.
Nākamā gada budžetā plānota IKP izaugsme 3% apmērā, 2% inflācija un 1% budžeta deficīts no IKP. Augusta beigās valdība vienojās palielināt minimālo algu par desmit eiro, pakāpeniski ieviest diferencēto neapliekamo minimumu un apstiprināja nākamā gada budžeta projektu kopumā.
