Pašlaik samērā sarežģīti sokas starpvaldību līguma noslēgšana par “Rail Baltica”. Merirands gan izvairās šo situāciju saukt par problemātisku, bet norāda, ka tā ir “darba situācija, kurā notiek intensīvas konsultācijas”.
Viņš skaidroja, ka starpvaldību līgumā ir daudzas nianses, kas jāpārrunā un jāsaskaņo, un katrai pusei ir savs viedoklis. “Jebkurā gadījumā kā starptautiskam dokumentam šim līgumam jātiek skatītam gan valdībās, gan parlamentos.
Tā ka šis process būs diezgan ilgs un piņķerīgs, un nevajag lolot cerības, ka tas notiks ātri,” pauda Merirands.
Viņš prognozē, ka starpvaldību līguma veidošanas process turpināsies vēl vairākas nedēļas vai mēnešus.
Šim procesam gan neesot nekāda ietekme uz projekta pirmo kārtu, kurā pieteiktās aktivitātes Latvijas teritorijā ir atbalstītas, un tuvākajā laikā ir gaidāms metu konkurss Rīgas Centrālās stacijas uzbēruma un dzelzceļa tiltam, kā arī notiek plānošana ar lidostu “Rīga”.
Tieši izmaiņas attiecībā uz Rīgas Centrālo staciju, izveidojot multimodālo transporta mezglu, varētu būt lielākais izaicinājums projektam Latvijā, lēš Merirands.
Tikmēr Eiroparlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (“Vienotība”) intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorama” atzina, ka sarežģījumi par vienošanos ir diezgan nopietns brīdinājums. Un, ja Baltijas valstis nespēs vienoties par “Rail Baltica” līgumu, tad šī nauda aizies projām citiem Eiropas projektiem.
Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija (EK) varētu līdzfinansēt vairāk nekā 80% no kopējām projekta izmaksām.
Triju Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa iepriekš atzina, ka ātrgaitas dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecības sagatavošanas darbus Latvijā un Igaunijā plānots uzsākt 2018.gadā, bet reāla dzelzceļa līnijas izbūve varētu sākties 2019.-2020.gadā.
