2015.gada budžetu pašu ministru vērtējumā var raksturot kā kompromisu budžetu, jo vairums atzina – lai gan nozarēm piešķirto līdzekļu apjoms lielākoties nav pietiekams, kopumā tēriņu prioritātes nevienam no valdības nešķita nepārdomātas. Kopumā jauniem tēriņiem šajā budžetā valdībai izdevās atlicināt vēl aptuveni 180 miljonus eiro, no kuriem lielākais ieguvējs būs aizsardzības un veselības nozares, kā arī nevienlīdzības mazināšana.
Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) uzsvēra, ka ministrijai šis budžets gadu ļauj uzsākt cerīgi.
„Apzinoties to, cik maz naudas bija visu nozaru ministru rīcībā, ir jāsaka, ka šie 30,63 miljoni eiro – lai arī nav mums pietiekami, tomēr tie ļauj mums cerīgi uzsākt nākamo gadu, jo naudas būs vairāk,” vērtē Belēvičs.
Mazāk iepriecinošs budžets tomēr būs izglītības nozarei, jo, kā atgādina izglītības ministre Mārīte Seile, izstrādājot budžetu, panākta vienošanās, ka, lai saņemtu lielāku finansējumu izglītības darbinieku atalgojumam, pirms tam Izglītības ministrijai ir jāizstrādā jauna atalgojuma sistēma.
„Es šo sauktu mazliet par ultimatīvu budžetu, sākot jau ar sāpīgāko jautājumu – pedagogu atalgojuma palielināšanu. Es runāju nevis par vienkārši pedagogu atalgojuma palielināšanu vispārizglītojošajās skolās, bet par jaunu pedagoga atalgojuma modeļa izstrādi jau šajā mācību gadā,” norāda Seile.
Savukārt iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis („Vienotība”) atzina, ka budžets ir ļāvis segt vairākas no neatliekamākajām nozares vajadzībām, tostarp arī tādām, kas ir saistītas ar drošību. „Es Iekšlietu ministrijas budžetu redzu kā kompromisa budžetu, kurš bija jāsabalansē starp visām vajadzībām, kas mums ir. (..) Būtiski, ka esam spējuši uzlabot Drošības policijas kapacitāti,” uzsver Kozlovskis.
Premjere uzsvēra, ka šādi tikuši izpildīti vēlētājiem dotie solījumi, bet citi par ātri paveikto darbu steidza papliķēt uz pleca gan sev, gan kolēģiem. „Prioritātes ir sociālā un nacionālā drošība, tai skaitā mēs samazinājām IIN par 1%, tāpat mēs palielinājām minimālo algu, saglabājām budžeta deficītu 1% ar tendenci nākamajos gados samazināties,” skaidro premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”).
„Šis ir pirmais budžets šai valdībai, un valdība kopumā ir strādājusi kā komanda, izvērtējot gan fiskālās telpas iespējas, gan savas ministriju intereses sabalansējot ar valsts prioritātēm, un tas ir nozīmīgi, ka valdība strādāja kā komanda,” piebilst aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).
Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi prognozēti 7,253 miljardi eiro, bet izdevumi - 7,471 miljards eiro, tādējādi nodrošinot budžeta deficītu 1% apjomā no iekšzemes kopprodukta. Neskaitot iedzīvotāju ieņēmumu nodokļu likmes samazinājumu un minimālās algas palielināšanu, nākamgad nav iecerētas būtiskas nodokļu sistēmas pārmaiņas, un galvenokārt papildu līdzekļus nākamā gada budžetā ir plānots gūt, aktīvāk apkarojot ēnu ekonomiku.
Tiesa, vērtējumos par ekonomiskās izaugsmes perspektīvām valdība bijusi daudz optimistiskāka par Latvijas Banku un pasaules vadošajām kredītreitingu aģentūrām. Premjere gan nedomā, ka tādējādi budžeta veidošana būs apdraudēta. "Es uzskatu, ka nē, jo Finanšu m inistrija bija ļoti konservatīva ienākumu aprēķinā. Un budžets pildās labi un plānu mēs izpildam. Es neredzu, ka gadījumā, ja IKP būs par 1% mazāks, mums būs bažas budžetam. Pilnīgi noteikti es to neredzu, bet būs arī ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi," sacīja premjere.
Lai arī paši ministri nākamā gada budžetu dēvē par kompromisu, neapmierināto ar to netrūkst. Vieni no tādiem ir pedagogi, kuri, nesagaidot prasīto algu kāpumu piedraudējuši ar streiku. Jau trešdien finanšu ministrs Jānis Reirs ("Vienotība") budžeta dokumentus nesīs uz Saeimu. Turpat plānota arī premjeres tikšanās ar Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvjiem, kur viens no apspriežamajiem jautājumiem būs pedagogu algas.
