Baltijas asamblejas otrā diena apliecināja – trīs valstu ārējā drošība un Eiropas migrācijas krīze ir reģionā aktuālākās problēmas. Un, kā savā ziņojumā norādīja Lietuvas iekšlietu ministrs, to risinājums tuvākajā nākotnē nav gaidāms, tāpēc arī Baltijai finansiāli jāatbalsta valstis, kas šobrīd uzņem galveno migrantu plūsmu, sagaidot līdzīgu atbalstu, ja tās virziens mainītos.
“Mēs visi zinām, ka mēs esam tikai tik droši, cik droša ir Eiropas Savienības ārējā robeža. Un šeit mēs, trīs Baltijas valstis, spēlējam ļoti nozīmīgu lomu. Kopā ar Igauniju un Latviju mēs kopā esam atbildīgi par 1800 kilometriem Eiropas Savienības ārējās robežas. Un migrācijas plūsma var ļoti ātri mainīties. Jāsaka, ka šobrīd cilvēki Lietuvā nevēlas imigrantiem piedāvāt īrei savus dzīvokļus, tikpat grūti ir atrast darbavietas, un lietuviešu valodu nav nemaz tik viegli apgūt pat pašiem lietuviešiem,” stāsta Lietuvas iekšlietu ministrs Toms Žilinskis.
Dienas otrajā sesijā tika spriests par labākajiem instrumentiem Baltijas valstu demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. “Mēs nevienā no Baltijas valstīm neredzam iedzīvotāju skaita pieaugumu. Vislielākais samazinājums ir Latvijā un Lietuvā, bet nav runa tikai par dzimstību, otrs faktors ir jauniešu mirstība, tieši jaunu vīriešu mirstība. Viņi iet bojā nelaimes gadījumos vai novēršamu slimību rezultātā. Igaunijā, ja mēs varētu samazināt jaunu vīriešu mirstību līdz minimumam, mūsu galvenā problēma būtu sabiedrības novecošanās, nevis negatīvs iedzīvotāju skaita pieaugums,” norāda Igaunijas sociālo lietu ministrs Raits Kūze.
Trešajā sesijā par “Rail Baltica” projekta attīstību ar ziņojumu bija jāuzstājas Latvijas satiksmes ministram Uldim Augulim (Zaļo un zemnieku savienība), tomēr viņš, kā tika ziņots, neplānotu darba kārtības izmaiņu dēļ nebija ieradies.
Tieši par “Rail Baltica” projektu izvērtās garākās diskusijas, iesaistoties arī vairākiem parlamentāriešiem un citu valstu pārstāvjiem. Vairākkārt izskanēja – ekonomiskā atdeve no līnijas izbūves sagaidāma, vienīgi izvēršot projektu arī Somijā un Polijā.
“Šī līnija starp Kauņu un Polijas robežu jau tiek būvēta, un es tiešām ceru, kā nākotnē mums izdosies vēl sekmīgāk saskaņot nepieciešamās darbības. Lietuvā gan tiek veidota jauna valdība, bet “Rail Baltica” noteikti būs arī viena no šīs valdības darba prioritātēm. Un ir skaidrs, ka vajag paplašināt šo līniju, iekļaujot arī Somiju un Poliju,” sacīja Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs.
“Tajā tempā, kādā mēs šobrīd strādājam, protams, satiksmes ministri varētu atbildēt precīzāk un labāk, man gribētos cerēt, ka pēc 8-10 gadiem mēs uz Baltijas asamblejas sarunām jau brauksim ar vilcieniem,” cer Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”).
35. sesijas izskaņā Baltijas asamblejas prezidentūru no Latvijas pārņēma Igaunija, kas nākamgad būs arī Eiropas Savienības padomes prezidējošā valsts.
